Kosmiskā ikona M1

Publicēts: 23.11.2009
M1 ir Šarla Mesjē kataloga pirmais objekts. Franču astronoms 1758. gada 21. augustā meklēja Haleja komētu, kuras atgriešanās tika prognozēta. Nejauši viņš pamanīja šo objektu un nodomāja, ka ir atradis komētu. Tomēr pavisam drīz viņš saprata, ka tā nav komēta un 1758. gada 12. septembrī ar šo objektu aizsākās slavenais Mesjē objektu katalogs.

Melnā cauruma dzinējs

Publicēts: 20.11.2009
Melnie caurumi nemaz tik melni neesot. Saskaņā ar Hokingsa teoriju tie izstaro melnā ķermeņa termālo spektru. Interesanti, jo lielāks melnais caurums, jo niecīgāks daudzums enerģijas tiek izstarots. Teorētiski iespējams uzbūvēt pienācīga izmēra melno caurumu, kuru varētu izmantot kā dzinēju zvaigžņu kuģos.

Bumba ar laika degli

Publicēts: 17.11.2009
Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomiem ir izdevies izveidot video failu (.MPG; 3,29 MB), kurā redzams kā attīstās kādas "vampīrzvaigznes" izmestā čaula. 2000. gada novembrī tika konstatēts šī zvaigznes uzliesmojums pēc tam, kad tā bija aprijusi daļu no otrās zvaigznes matērijas.

Atrasti divi Zemes izmēra objekti ar skābekli atmosfērā

Publicēts: 15.11.2009
Vorikas un Ķīles universitāšu astrofiziķi ir atraduši divus Zemes izmēra objektus, kuru atmosfēras ir bagātas ar skābekli. Viens no objektiem atrodas 220, bet otrs - 400 gaismas gadu attālumā.

Ābols no ābeles ... krīt tālu

Publicēts: 13.11.2009
Šis ābols no ābeles ir nokritis ārkārtīgi tālu. Zvaigzne, kas atrodas tikai 13 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir viena no tuvākajām Saulei, iespējams, nāk no zvaigžņu kopas 17 000 gaismas gadu attālumā.

Jauna tipa supernova

Publicēts: 7.11.2009
Septiņus gadus senos datos ir izdevies atklāt neparastu supernovu, kas varētu būt ir pavisam jauns sprāgstošas zvaigznes tips, iespējams, dubultzvaigžņu sistēmā, kur hēlijs plūst no viena baltā pundura uz otru, radot kodolsprādzienu.

Dienvidu Vējdzirnavas no Habla

Publicēts: 6.11.2009
Habla teleskopa jaunā plaša lauka kamera WFC 3 ir nofotografējusi majestātisko spirālveida galaktiku M83, ļaujot mums ieraudzīt intensīvos zvaigžņu veidošanās procesu šīs galaktikas zaros.

Atmosfēra 10 centimetru biezumā

Publicēts: 5.11.2009
Šī neitronu zvaigzne pirmo reizi tika pamanīta Čandras rentgenstaru observatorijas "pirmās gaismas" attēlā pirms aptuveni 10 gadiem. Ar šīs pašas kosmosa observatorijas palīdzību ir izdevies atklāt, ka šai zvaigznei ir ļoti plāna oglekļa atmosfēra, kas vienmērīgi pārklāj virsmu un neļauj novērot pulsācijas.

Kosmisko staru mistērija

Publicēts: 3.11.2009
Pirms aptuveni 100 gadiem zinātnieki atklāja kosmiskos starus - subatomāras daļiņas, kas brāžas cauri Visumam ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Kāds dabīgais spēks gan spēj paātrināt daļiņas līdz tādam ātrumam? Jaunākie pētījumi, kas veikti ar VERITAS teleskopu masīvu, iespējams ir atraduši šīs mistērijas atminējumu.

Dārgakmeņu lādīte

Publicēts: 29.10.2009
Apvienojot trīs izcilus teleskopus - ESO Ļoti lielo teleskopu VLT, MPG/ESO 2,2 metru teleskopu La Siljas observatorijā un Habla teleskopu, ir iegūtas jaunas un fantastiskas Dārgakmeņu lādītes fotogrāfijas.