Visums visumā

Publicēts: 15.04.2010
Un tagad nedaudz pamežģīsim galvu. Vai mūsu visums varētu atrasties tārpejā, kas ir daļa no melnā cauruma, kas atrodas lielākā visumā?

Ačgārnās planētas

Publicēts: 14.04.2010
Karaliskās Astronomijas biedrības ikgadējā sanāksmē tika paziņots par deviņu jaunu tranzīta citplanētu atklājumu. Apkopojot šos datus ar jau agrāk atklātajām tranzīta citplanētām, astronomi atklāja, ka 6 no 27 riņķo ap zvaigzni pretēji zvaigznes rotācijas virzienam. Šis atklājums ir izaicinājums patlaban pieņemtajām planētu veidošanās teorijām.

Habls nofotografē Lauvas trijotnes smagsvarnieci

Publicēts: 14.04.2010
Habla teleskops ir nofotografējis lielāko no trim galaktikām, kas veido slaveno Lauvas trijotni. Šai galaktikai raksturīga neparasta anatomija - asimetriski spirāles zari un šķietami nobīdīts kodols. Visticamāk, ka šīs ačgārnības ir radījusi mijiedarbība ar abām pārējām trijotnes galaktikām.

Tumšais noslēpumainais nofotografēts

Publicēts: 14.04.2010
Biedzot tas ir noticis! Tumšais noslēpumainais objekts Epsilon Aurigae sistēmā, kurš mulsināja debesu novērotājus jau kopš 19. gadsimta, ir nofotografēts.

Slēpjoties aiz Piena Ceļa

Publicēts: 13.04.2010
Jaunākajā NASA zondes WISE fotogrāfijā redzama spirālveida galaktika IC 342, kuru astronomiem parasti traucē aplūkot Piena Ceļa galaktikas spožās zvaigznes un necaurredzamie putekļu un gāzes mākoņi.

Jupiters 9 gaismas gadu attālumā

Publicēts: 13.04.2010
Viens no Saules tuvākajiem kaimiņiem ir klejojošs, Jupitera izmēra objekts, kas atrodas tikai 9 gaismas gadu attālumā. Šim objektam ir piešķirts pavisam neromantisks nosaukums - UGPSJ0722-05.

Brūnā pundura planēta

Publicēts: 12.04.2010
Teleskopi paliek arvien jaudīgāki. Tas ļauj astronomiem atklāt "prātam neaptveramus" objektus. Pēdējais no tādiem ir planētai līdzīgs objekts, kas riņķo ap brūno punduri.

Greizie zvaigžņu diski un melnie caurumi

Publicēts: 11.04.2010
Andromēdas galaktikā ir vērojams neparasts vecāku zvaigžņu gredzens, kas ieskauj jaunāku zvaigžņu disku, kas, savukārt, atrodas ap supermasīvo melno caurumu galaktikas centrā. Iespējams, ka šādi zvaigžņu diski palīdz baroties melnajiem caurumiem.

Jauno zvaigžņu kolonija Orionā

Publicēts: 10.04.2010
Oriona miglāja tumšie un biezie putekļu mākoņi nespēj pasargāt jaunās zvaigznes no uzmācīgajiem astronomiem - paparaci. Tā kā optiskie teleskopi neļauj ielūkoties mākoņa iekšienē, astronomi izmanto Spitzera infrasarkano staru teleskopu, lai sekotu līdzi jauno zvaigžņu attīstībai.

Pārnova no cita redzes leņķa

Publicēts: 10.04.2010
Kopš Galileo Galilejs pirmo reizi pavērsa teleskopu pret debesīm, astronomi savā īpašumā ir ieguvuši instrumentus, kas ļauj palūkoties ļoti tālu un aplūkot pavisam nelielus un blāvus objektus. Tomēr kaut ko mēs joprojām nespējam pārvarēt - ieraudzīt šos objektus telpiskus.