Pie zvaigznes šūpuļa

Publicēts: 21.08.2013
Izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru masīvu (ALMA), zinātnieki ir veikuši ļoti detalizētu analīzi materiālam, kas plūst prom no jaundzimušas zvaigznes Herbig-Haro 46/47. Oglekļa monoksīda emisijas datu izpēte atklāja, ka zvaigznes radītās matērijas strūklas ir daudz spēcīgākas nekā agrāk tika uzskatīts. Jauniegūtajos attēlos ir redzama agrāk…

No kurienes plūst Magelāna Straume

Publicēts: 11.08.2013
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem ir izdevies atrast atbildi uz aptuveni 40 gadus pastāvošu jautājumu - no kurienes radusies Magelāna Straume. Tā ir gāzu plūsma, kas ieskauj daļu no Piena Ceļa galaktikas. Kā liecina novērojumu dati, lielākā daļa gāzes ir atrauta no Mazā Magelāna Mākoņa pirms aptuveni diviem miljardiem gadu, bet neliela daļa nesenākā…

Dīvainais pārītis

Publicēts: 7.08.2013
Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomi ir nofotografējuši intriģējošu zvaigžņu veidošanās reģionu Piena Ceļa pavadoņgalaktikā - Lielajā Magelāna Mākonī. Lai arī sarkanīgais NGC 2014 un zilganais NGC 2020 izskatās atšķirīgi, tos ir veidojuši jaundzimušo, karsto zvaigžņu vēji un starojums.

Planētas tranzīts rentgenstaru diapazonā

Publicēts: 30.07.2013
Kopš pirmo citplanētu atklāšanas ir pagājuši aptuveni 20 gadi. Tūkstošiem planētu, kuras riņķo ap citām zvaigznēm, ir "medītas" redzamās gaismas diapazonā. Pirmo reizi citplanētas tranzītu ir izdevies pamanīt rentgenstaros. Interesanti, ka novērojumi ne tikai parādīja, ka citplanētas iespējams pamanīt arī citos viļņu garumos, bet arī atklāja vēl dažus…

Kā zvaigznes atbrīvojas no potenciālajām konkurentēm

Publicēts: 24.07.2013
Jaunākie ALMA observatorijas novērojumu rezultāti ir ļāvuši astronomiem noskaidrot vēl vienu interesantu galaktiku evolūcijas aspektu, kā aktīvas zvaigžņu veidošanās rezultātā no galaktikas var tikt izmestas gāzu rezerves, kuras nepieciešamas nākamo paaudžu zvaigžņu dzimšanai. ALMA datos redzams, kā milzīgs apjoms molekulārās gāzes aizplūst no Tēlnieka…

Neparastā spirāle

Publicēts: 22.07.2013
Šis iespaidīgais virpulis ir lēcveida galaktikas NGC 524 centrālā daļa. Habla teleskopa attēlā redzamais objekts atrodas aptuveni 90 miljonu gaismas gadu attālumā Zivju zvaigznājā. Tiek uzskatīts, ka lēcveida galaktikas ir starpstadija galaktiku evolūcijā. Tās nav nedz elipsveida, nedz spirālveida galaktikas.

730 430 000 000 000 000 000 tonnas zelta

Publicēts: 18.07.2013
Cilvēki uzskata, ka zelts ir vērtīgs. Tas ir skaists metāls, kuru plaši izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos. Zelts ir reti sastopams gan uz Zemes, gan Visumā. Atšķirībā no tādiem elementiem kā ogleklis un dzelzs, zelts nevar rasties zvaigznes dzīlēs. Tas piedzimst iespaidīgākās katastrofās, kāda tika novērota pirms aptuveni mēneša. Reģistrētais īsais…

Melnais caurums saplosa gāzu mākoni

Publicēts: 17.07.2013
Pirmo reizi novērojumi, kas veikti ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), ļauj vērot, kā Piena Ceļa galaktikas centrā esošais supermasīvais melnais caurums sarauj gabalos gāzu mākoni. Melnais caurums ir tik ļoti izstiepis mākoni, ka viens tā gals jau ir palidojis garām melnajam caurumam un brāžas prom no tā ar ātrumu, kas…

Habls pamana debeszilu planētu

Publicēts: 11.07.2013
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem pirmo reizi ir izdevies noteikt krāsu planētai, kas riņķo ap citu zvaigzni. Ja mēs varētu palūkoties no neliela attāluma uz HD 189733b, tā izskatītos debeszila. Gluži kā mūsu Zeme, kas tiek dēvēta par zilo pērli. Tomēr šeit līdzības beidzas. "Tumši zilā pērle" ir milzu planēta, kuras orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei.…

Zvaigznes pēdējās nopūtas

Publicēts: 8.07.2013
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams planetārais miglājs IC 289, kas atrodas ziemeļu puslodē esošajā Kasiopejas zvaigznājā. Zvaigzne, kas kādreiz līdzinājās Saulei, tagad ir jonizētas gāzes mākonis, kurš ieskauj kādreizējā spīdekļa kodolu, kas redzams kā mazs, spožs punktiņš mākoņa centrā. Tālā nākonē arī Sauli varētu sagaidīt līdzīgs liktenis.