Kur sākas zvaigzne?

Publicēts: 12.12.2013
Zvaigznes ir gan lielas, gan mazas. Tās var būt gan desmitiem reižu lielākas par Sauli, gan daudzreiz mazākas. Tomēr robeža, pie kuras astronomisks objekts jau būtu uzskatāms par zvaigzni, nav īsti nosprausta. Ir zināms tas, ka objekts, kas atrodas zem šīs robežas, nespēj kodolā uzturēt kodolsintēzes reakcijas. Tas ir brūnais punduris.

Uzkarsēt un samaisīt

Publicēts: 11.12.2013
Kad zupa tiek uzkarsēta, tā sāk vārīties. Kad tiek uzkarsēts laiks un telpa, var rasties visums, kas izplešas. Šādā gadījumā nav nepieciešams Lielais Sprādziens. Šo pāreju no garlaicīga, tukša visuma uz tādu, kurš izplešas un kurā pastāv masa, matemātiski ir aprakstījuši zinātnieki no Vīnes Tehniskās universitātes, sadarbojoties ar kolēģiem no Hārvardas…

Planēta ārpus likumiem

Publicēts: 9.12.2013
Tuvākais un tālākais Visums, sākot no mikropasaules līdz makrokosmosam, turpina mūs pārsteigt un apgāzt pieņēmumums. HD106906b ir viens no šādiem "cinīšiem". Tā ir milzu planēta, kas riņķo 650 reizes tālāk no zvaigznes nekā Zeme no Saules. Arizonas universitātes speciālistu atklātā planēta ir līdz šim zināmā vistālāk no zvaigznes riņķojošā citplanēta,…

Melnais pārītis

Publicēts: 8.12.2013
Šis nav nekāds saldais pārītis, kuru izdevies pamanīt NASA WISE teleskopa datos. Tāltālā galaktikā notiekošā mežonīgā deja beigsies bēdīgi abiem melnajiem partneriem. Nāvējošā spirālē viens otram pretim dodas divi supermasīvie melnie caurumi, lai apvienojoties pārtaptu vēl milzīgākā supermasīvā caurumā.

Habls konstatē ūdens tvaikus citplanētu atmosfērās

Publicēts: 5.12.2013
Habla teleskopa spēcīgā acs palīdzēja divām astronomu komandām atklāt ūdens klātbūtni piecu citplanētu atmosfērā, kas pats par sevi nav nekāds pārsteigums, jo ūdens jau bija konstatēts arī agrāk, bet šie ir pirmie mēģinājumi sasaistīt planētu īpašības ar ūdens signāla intensitāti.

Kur slēpjas vidējas masas melnie caurumi?

Publicēts: 3.12.2013
Ir zināmi nelieli melnie caurumi, kuru masa tikai 10 reizes pārsniedz Saules masu. Ir zināmi briesmoņi, kuri slēpjas galaktiku centros un kuru masa desmitiem miljardu reižu pārsniedz Saules masu. Būtu gluži loģiski, ja kaut kur Visumā atrastos arī vidējas masas melnie caurumi. Zinātnieki jau ilgāku laiku cenšas atrast kādu kandidātu, kas iederētos šajā…

Mazs un rijīgs

Publicēts: 30.11.2013
Izmantojot Gemini observatoriju, astronomi atklājuši kaut ko pārsteidzošu 22 miljonus gaismas gadu attālajā galaktikā M101. Tur mājo salīdzinoši neliels melnais caurums, kuram ir milzīga apetīte. Tomēr tā ēšanas manieres neatbilst gaidītajam. Nelielais melnais caurums barojas ļoti efektīvi, saglabājot lielisku kārtību savā tuvumā.

1000 reizes ātrāk par skaņu

Publicēts: 26.11.2013
Kad zvaigzne uzsprāgst kā pārnova, tā spoži spīd dažas nedēļas vai pat mēnešus, pēc tam pamazām apdziestot. Sprādzienā izmestais materiāls turpina spīdēt simtiem un pat tūkstošiem gadus pēc iespaidīgās katastrofas, veidojot krāšņas pārnovas atliekas. Kādēļ pārnovas atliekas spīd tik ilgi vēl pēc paša sprādziena?

Saplūšana Visuma rītausmā

Publicēts: 24.11.2013
Apvienojot Atakamas Lielā milimetru/submilimetru masīva (ALMA) un Habla teleskopa iegūto informāciju, zinātniekiem ir izdevies atklāt ļoti tālu, primitīvu galaktiku trijotni, kas atrodas milzīgā pirmatnējās gāzes mākonī, kas atrodas gandrīz 13 miljardus gaismas gadu attālumā no Zemes.

Spožākais no kvazāriem

Publicēts: 20.11.2013
Lai arī šis objekts ļoti atgādina spožu zvaigzni, patiesībā tas ir kvazārs, kas mājo milzīgā elipsveida galaktikā Jaunavas zvaigznājā. Gaisma no šī objekta līdz Zemei ceļo 2,5 miljardus gaismas gadus. 3C 273 ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem, kā arī pirmais identificētais no šāda tipa objektiem. To 1960. gadu sākumā atklāja astronoms Alans Sendidžs.