Sprādziens kaimiņos

Publicēts: 23.01.2014
Cigāra galaktika jeb Mesjē kataloga 82 objekts atrodas Lielā Lāča zvaigznājā nieka 12 miljonu gaismas gadu attālumā. Var teikt, ka tepat kaimiņos. Pirms dažām dienām šajā galaktikā, kurā notiek ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās, tika reģistrēta pārnova jeb supernova. Sākotnējā analīze liecina, ka tā ir Ia tipa pārnova. Tās spožums atbilst 11 zvaigžņlielumam,…

Mesjē 67 kopā atrod trīs planētas

Publicēts: 16.01.2014
Izmantojot HARPS instrumentu, ar kuru aprīkots 3,6 metru teleskops ESO (Eiropas Dienvidu observatorija) La Siljas observatorijā, kā arī citus teleskopus, astronomi ir atklājuši trīs planētas, kuras riņķo ap zvaigznēm Mesjē 67 kopā. Lai arī šobrīd ir zināmas vairāk nekā 1000 planētas ārpus Saules sistēmas, tikai pavisam neliela daļa no tām ir atklātas…

Berenikes Matu kopa tuvplānā

Publicēts: 14.01.2014
Šajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu, mēs redzam Berenikes Matu galaktiku kopas tuvplānu. Šī kopa atrodas Berenikes Matu zvaigznājā. Šis iespaidīgais galaktiku sakopojums atrodas aptuveni 350 miljonu gaismas gadu attālumā. Kopa sastāv no vairāk nekā 1000 galaktikām, no kurām lielākā daļa ir elipsveida galaktikas.

Galaktika ar divām sirdīm

Publicēts: 11.01.2014
Jaunākajā Habla teleskopa attēlā redzama spirālveida galaktika Mesjē 83, kas pazīstama arī kā Dienvidu Vējdzirnavu galaktika. Tā ir viena no lielākajām un tuvākajām šķērsotajām spirālveida galaktikām. Tā ir patiesi neparasta kamiņiene. M83 galaktikā novērots neparasti daudz pārnovu, kā arī tās centrā slēpjas divi kodoli.

Visvairāk fotografētais zirneklis

Publicēts: 10.01.2014
Tarantula miglājs noteikti ir viens no visbiežāk fotografētajiem "zirnekļiem". Šī zvaigžņu kopu, mirdzošas gāzes un tumšu putekļu fabrika atrodas netālajā Lielajā Magelāna Mākonī. Lai arī jau agrāk šis reģions ir fotografēts ar Habla teleskopu, jaunākais attēls ir visdetalizētākais un sniedz visbagātīgāko informāciju.

Gāzveida Zeme

Publicēts: 4.01.2014
Starptautiska astronomu brigāde ir atklājusi pirmo Zemes masas planētu, kas šķērso zvaigznes disku. KOI-314c ir līdz šim vieglākā zināmā planēta, kurai noteikta masa un izmērs. Lai arī šīs planētas masa ir tāda pati kā Zemei, tās diametrs ir aptuveni par 60% lielāks, kas nozīmē, ka planētai ir ļoti bieza gāzu atmosfēra.

Gaidāms mākoņains laiks

Publicēts: 1.01.2014
Atšķirībā no amata brāļiem uz Zemes sinoptiķiem uz GJ 1214b gan būtu viegla dzīve. Šodien gaidāms mākoņains laiks. Rītdien - apmācies. Parīt - vēl vairāk mākoņu. Tā secināja divas zinātnieku grupas, izpētot divas citplanētas, kuru masa ir mazāka nekā milzenim Jupiteram, bet lielāka nekā Zemei. Keplera misijas statisika liecina, ka šī tipa planētas ir…

Uz veselību!

Publicēts: 30.12.2013
Uzmanīgi aplūko spožo zvaigzni attēla centrā. Izskatās, ka tā tikko ir nošķaudījusies. Šāda aina būs vērojama vien dažus tūkstošus gadu, kas ir mirklis zvaigznes mūžā. Ja jūs turpinātu vērot šo zvaigzni vairākus gadus pēc kārtas, tad secinātu, ka šķavas to moka pastāvīgi. Jaunā zvaigzne izverd ļoti ātras un karstas gāzes zalves, kas, mijiedarbojoties…

Plakana kā pankūka

Publicēts: 30.12.2013
Šajā ar Habla teleskopu fotografētajā attēlā redzama spirālveida galaktika ESO 373-8, kuru no Zemes šķir aptuveni 25 miljonu gaismas gadu liels attālums. Kopā ar vēl vismaz septiņām galaktikām tā ietilpsts NGC 2997 grupā. ESO 373-8 galaktiku mēs redzam kā šauru, mirdzošu svītru debesīs.

RS Puppis gaismas izrāde

Publicēts: 18.12.2013
Lielāko daļu savas dzīves zvaigznes ir visai stabilas. Tās lēnām tērē kodolā apslēpto degvielu. Kad ūdeņraža rezerves sāk izsīkt, dažas zvaigznes pārtop par pulsējošām zvaigznēm, kuras periodiski izplešas un saraujas. Te tās ir spožākas, te atkal blāvākas. Viena no šādām maiņzvaigznēm ir RS Puppis, kuras masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Saules masu.