Paveries apkārt!

Publicēts: 21.03.2014
Lai arī Piena Ceļu Latvijā vislabāk ir baudīt vasaras beigās un rudens sākumā, NASA Spitzer teleskopa speciālisti ir sagādājuši neparastu iespēju pavērties apkārt un izbaudīt Piena Ceļa 360 grādu panorāmu. Zvaigznēm nosētā panorāma, kas fotografēta infrasarkano staru diapazonā, ir veidota no vairāk nekā 2 miljoniem attēlu, kuri uzņemti 10 gadu laikā…

Kas slēpjas NGC 5793 sirdī?

Publicēts: 18.03.2014
Attēlā, kurš fotografēts ar Habla teleskopu, redzama spirālveida galaktika NGC 5793, kas atrodas aptuveni 150 miljonu gaismas gadu attālumā Svaru zvaigznājā. Šai galaktikai raksturīgi tumši putekļu mākoņi un ļoti spožs centrs, kas ir daudz spožāks nekā Piena Ceļa un daudzu citu spirālveida galaktiku centrālie reģioni.

Sprādziens, kas saviļņoja Visumu

Publicēts: 18.03.2014
Pirms gandrīz 14 miljards gadiem neparastā notikumā, kas pazīstams kā Lielais Sprādziens, piedzima mūsu Visums. Pirmajos mirkļos tas izpletās eksponenciāli. Inflācijas periods ilga no 10^-36 līdz 10^-33 (vai 10^-32) sekundēm. Neiedomājami īsā laika periodā Visums kļuva 100 triljonu triljonus reižu lielāks. Visums turpināja izplesties arī pēc inflācijas…

Milžu padome

Publicēts: 14.03.2014
Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, kur mājo aptuveni 300 miljardi zvaigžņu, planētas ap tām, gāzu un putekļu mākoņi starpzvaigžņu telpā. Ir zināms, ka Piena Ceļš un tās tuvākā kaimiņiene Andromedas galaktika, ir dominējošās galaktikas Lokālajā grupā, kura ietilpst aptuveni 3 miljonu gaismas gadu lielā apgabalā. Tomēr par tuvējo reģionu, kas atrodas…

Vislielākā no dzeltenajām

Publicēts: 13.03.2014
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) interferometra iegūtie dati ir palīdzējuši identificēt lielāko šobrīd zināmo dzelteno pārmilzu zvaigzni, kas ir arī viena no desmit lielākajām līdz šim atklātajām zvaigznēm. Dzeltenās pārmilzu zvaigznes diamters ir vairāk kā 1300 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Tā ietilpst neparastā…

Ātrs un bez žēlastības

Publicēts: 3.03.2014
Visumā sastopami dažādu izmēru melnie caurumi. Galaktiku centrālajos reģionos mājo supermasīvie melnie caurumi, bet, ejot bojā īpaši masīvām zvaigznēm, var izveidoties zvaigžņu masas melnie caurumi. Pētot tuvējo spirālveida glakatiku M83, ASV un Austrālijas astronomi atklāja ļoti aktīvu zvaigžņu masas melno caurumu, kas nodēvēts par MQ1.

Planētas kā no pārpilnības raga

Publicēts: 27.02.2014
Vai vēl atcerieties laiku, kad mediji visā pasaulē plaši izziņoja par katru jaunatklāto citplanētu. Ar milzu sajūsmu tika apsveikts kārtējais Jupitera līdzinieks, jo tolaik mazāku planētu atklāšana bija vēl nepārvarēts izaicinājums. Tagad, kad apstiprināto citplanētu skaits strauji tuvojas diviem tūkstošiem, plašāk apspriestas ārpus zinātniskajām aprindām…

Melnās atraitnes un sarkanmugures

Publicēts: 21.02.2014
Melnās atraitnes un to māsīcas no Austrālijas, sarkanmuguras zirneklienes, ir slavenas ar neparasto mīlestības izrādīšanas veidu, nogalinot un apēdot tēviņu. Līdzīgu uzvedību astronomi ir novērojuši arī Visumā, pētot reti sastopamas dubultzvaigžņu sistēmas, kurās viens no komponentiem ir ātri rotējoša neitronu zvaigzne jeb pulsārs.

Galaktika Visuma pirmsākumos

Publicēts: 9.02.2014
Mūsdienās novērojamās galaktikas, tai skaitā arī Piena Ceļš, kaut kad ir piedzimušas. Kāda varēja izskatīties mūsu galaktika jaunībā? Viena iespēja ir veidot datorsimulācijas, bet var arī vienkārši palūkoties atpakaļ pagātnē. Lai arī nevaram ieskatīties tieši Piena Ceļa jaunības laikos, Visuma dzīlēs atrodamas daudzas citas galaktikas, kuru jaunības…

Tatuīnas dzimšanas vietas meklējumos

Publicēts: 3.02.2014
Jaunākie pētījumi, kurus veica Bristoles universitātes zinātnieki, liecina, ka Lūka Debesgājēja dzimtā planēta Tatuīna ir veidojusies lielākā attālumā no abām zvaigznēm nekā tā patlaban atrodas Zvaigžņu karu visumā. Jāpiebilst gan, ka Zoja Leinharde un viņas vadītā pētnieku grupa analizēja nevis Tatuīnu, bet kādu citu, mūsu pašu Piena Ceļa galaktikā…