Tauriņa spārni varavīksnes krāsās

Publicēts: 27.08.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams neparastākas formas planetārais miglājs, kas pazīstams gan kā Dvīņu Plūsmu miglājs, gan kā Minkovska Taurenis, gan Tauriņa Spārnu miglājs, gan kā PN M2-9. Detalizētajā fotogrāfijā atklājas miglāja sarežģītās formas - gan gāzu un putekļu apvalki, gan mutuļi pretēji vērstajās plūsmās, kuru ātrums pārsniedz…

Jauneklīgā NGC 1783

Publicēts: 24.08.2015
Attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopa ACS kameru, redzama lodveida zvaigžņu kopa NGC 1783. Tā ir viena no lielākajām kopām Piena Ceļa pavadoņgalaktikā - Lielajā Magelāna Mākonī, kas redzams dienvidu puslodē Zelta Zivs zvaigznājā. NGC 1783, kuru pirmo reizi novēroja Džons Heršels 1835.gadā, atrodas aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Kopas masa…

Zemei tuvākā klinšainā citplanēta

Publicēts: 6.08.2015
Nākamreiz, kad dosieties ārā vērot zvaigznes, sameklējiet Kasiopejas zvaigznāju. Tur, nieka 21 gaismas gadu attālumā, ap zvaigzni HD 219134, kas ir tikai nedaudz vēsāka, mazāka un ne tik masīva kā Saule, riņķo Zemei vistuvākā klinšainā citplanēta. HD 219134b ir 4,5 reizes masīvāka nekā Zeme un tās diametrs ir 1,6 reizes lielāks nekā mūsu planētai. Zinot…

Mazais Dārgakmens

Publicēts: 4.08.2015
Šis krāsainais burbulis ir planetārais miglājs NGC 6818, kas tiek dēvēts arī par Mazo Dārgakmeni. NGC 6818 atrodas Strēlnieka zvaigznājā aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā. Burbuļa, kura diametrs ir nedaudz lielāks par pusi gaismas gada, centrā atrodas baltais punduris - Saulei līdzīgas zvaigznes atliekas pēc tam, kad tā savas dzīves noslēgumā ir izmetusi…

Baltā pundura atdzimšana

Publicēts: 3.08.2015
Attēlā dominē spoža, zilganas nokrāsas zvaigzne. Tomēr tā nav šī stāsta galvenā varone. Tuvāk apakšmalai redzams sarkanīgs plankums, kas arī ir retais un interesantais objekts. Pirmais to pamanīja vaļasprieka astronoms Jukio Sakurai no Japānas 1996.gadā. Viņš uzskatīja, ka ir pamanījis novai līdzīgu uzliesmojumu. Kā izrādījās, Sakurai Strēlnieka zvaigznājā…

Ilgās atvadas

Publicēts: 27.07.2015
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzami mirstošas zvaigznes pēdējie mirkļi. Kosmiskos mērogos tas ir ļoti īss laika sprīdis, bet cilvēkam šie daži desmiti tūkstoši gadu ir gandrīz vai bezgalība. Saulei līdzīgu zvaigžņu agonijas rezultāts ir planetārais miglājs, piemēram, attēlā redzamais NGC 6565. Spēcīgie zvaigznes vēji ir aizpūtuši spīdekļa atmosfēras…

Zemes vecākā māsīca

Publicēts: 24.07.2015
NASA Kepler misijas ietvaros ir apstiprināta pirmā Zemei līdzīgā planēta, kura riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Šis atklājums, kā arī 11 kandidātes, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, ir solis tuvāk citas "Zemes" atklāšanai. Jaunatklātā planēta Kepler-452b ir līdz šim mazākā citplanēta, kas atklāta dzīvībai labvēlīgajā…

Nosvērta Marsa izmēra planēta

Publicēts: 19.06.2015
Savulaik kā zinātniskā fantastika šķita iespēja noteikt Zemes izmēra planētas izmērus, ņemot vērā bloķēto zvaigznes gaismas daudzumu. Ne mazāk nereāla šķita iespēja noteikt šādas planētas masu, nosakot tās gravitācijas ietekmi uz zvaigzni. Dažas fantastikas cienīgas idejas tiek realizētas un vēlāk mēs tās uztveram kā pašsaprotamas. Iespējams tieši tādēļ…

Sadursme 260 miljonu gaismas gadu attālumā

Publicēts: 28.05.2015
Iebraukt kādam aizmugurē ar ātrumu aptuveni 98% no gaismas ātruma nebūtu prātīgi, bet tieši tā ir izdarījis no supermasīvā melnā cauruma tuvākās apkārtnes izmests matērijas mākonis, kurš ietriecies no šī paša melnā cauruma akrēcijas diska agrāk izsviestā matērijas sakopojumā. Neparasto atklājumu palīdzēja ieraudzīt vairāku gadu gaitā veiktie novērojumi.…

Galaktiku satikšanās epilogs

Publicēts: 19.05.2015
Ne visas galaktikas ir tik jocīgas kā NGC 6240, kuru salīdzinoši nesen atkārtoti nofotografēja Habla teleskops. Pirmo reizi kosmiskā observatorija pētīja NGC 6240 2008. gadā, bet ar tobrīd pieejamo aprīkojumu nebija redzams rozā toņos iekrāsotais reģions galaktikas centrā, kuru izdevās nofotografēt ar Habla teleskopa jaudīgajiem instrumentiem - plaša…