Vai mēs esam vieni?

Publicēts: 29.04.2016
Vai cilvēki ir unikāli un vieni plašajā Visumā? Šis jautājums ir viens no grūtāk atbildāmajiem. Atbildi uz to ir centušies rast daudzi zinātnieki. Viens no tiem ir Frenks Dreiks, kurš izveidoja vienādojumu, ar kura palīdzību var rast nojausmu par to, kāda ir varbūtība izveidoties tehnoloģiski augsti attīstītai civilizācijai.

Kur piedzimst planētas

Publicēts: 1.04.2016
Uz Marsa ir pārāk auksti, uz Venēras pārāk karsti. Pārējās Saules sistēmas planētas un to pavadoņus vispār nav vērts apspriest. Atliek tikai lūkoties vēl tālāk Visumā, meklējot Zemei līdzīgu planētu ap citām zvaigznēm. Viena no šādām kandidātēm varētu būt TW Hydrae sistēma, kas atrodas tikai 175 gaismas gadu attālumā.

R136 monstri

Publicēts: 19.03.2016
Izmantojot unikālās Habla teleskopa iespējas ultravioletā starojuma diapazonā, astronomi ir identificējuši deviņas milzu zvaigznes kopā R136, kuru masa vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu. Attēli, kas fotografēti ar plaša lauka kameru (WFC3) un spektrogrāfu (STIS), ļāva pirmo reizi veiksmīgi izpētīt jauno zvaigžņu kopu R136 ultravioletajā starojumā…

Jauns tālākās galaktikas rekords

Publicēts: 4.03.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi atkal ir pārspējuši attāluma rekordu, nosakot precīzu attālumu līdz ļoti tālai galaktikai. GN-z11 eksistēja jau 400 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena. Lai arī tā ir knapi pamanāma attēlā, ņemot vērā attālumu no Zemes līdz šai galaktikai, jāsaka, ka GN-z11 ir pārsteidzoši spoža. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma…

Divi no vienas zvaigznes

Publicēts: 24.02.2016
2015.gada 14.septembrī LIGO reģistrēja gravitācijas viļņus, kuri bija radušies, saplūstot diviem melnajiem caurumiem, kuru masa attiecīgi 29 un 36 reizes pārsniedza Saules masu. Šādam notikumam vajadzētu noritēt pilnīgā tumsā, bet NASA Fermi teleskops uztvēra gamma staru uzliesmojumi mazāk nekā sekundi pēc LIGO signāla. Jaunākie pētījumi norāda uz iespēju,…

55 Cancri e sausā atmosfēra

Publicēts: 18.02.2016
Pirmo reizi citplanētu izpētes vēsturē astronomiem ir izdevies noskaidrot, kāda ir tā dēvētas superzemes klases planētas atmosfēra. Izmantojot Habla teleskopa savākto informāciju un jaunas datu analīzes metodes, ir izdevies noskaidrot, ka 55 Cancri e planētu ieskauj sausa atmosfēra, kuru pārsvarā veido ūdeņradis un hēlijs un kurā netika konstatēta ūdens…

Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi?

Publicēts: 12.02.2016
Gravitācijas viļņi, par kuru esamību 2016.gada 11.februārī paziņoja ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) un LIGO apvienība, pavēršot jaunu logu uz Visumu, ļaujot ieraudzīt un pētīt objektus un notikumus, kuri nav ieraugāmi visā plašajā elektromagnētisko viļņu diapazonā, kurš mūsdienās tiek izmantots visai plaši, lai pētītu Visumu. Ko tad īsti zinātnieki…

Gravitācijas viļņi beidzot noķerti

Publicēts: 12.02.2016
Vairāk nekā nedēļu pirms 2016.gada 11.februāra gaisā sāka virmot baumas un nojautas, ka LIGO observatorijā beidzot ir izdevies novērot fenomenu, ko pirms aptuveni 100 gadiem paredzēja Alberts Einšteins. Augstāk minētajā datumā 17:30 pēc Latvijas laika ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) apstiprināja, ka LIGO observatorijā ir reģistrēti gravitācijas…

Ledainie Hen 2-437 spārni

Publicēts: 9.02.2016
Hen 2-437, kura simetriskos "spārnus" redzam šajā attēlā, ir planetārais miglājs. Tiek uzskatīts, ka Piena Ceļa galaktikā šādu objektu ir vairāki tūkstoši. Hen 2-437 atrodas Lapsiņas zvaigznājā. Pirmo reizi to 1946.gadā pamanīja Rūdolfs Minkovskis, kurš vēlāk atklāja ne mazāk krāšņo M2-9. Aptuveni divdesmit gadus vēlāk Hen 2-437 tika iekļauts planetāro…

ESO teleskopi novēro retu zvaigzni

Publicēts: 18.01.2016
Piena Ceļa galaktikā ir simtiem miljardiem zvaigžņu. Pats par sevi saprotams, ka ir grūti izcelties uz visu šo spīdekļu fona. Tomēr mozaīkas apakšdaļā iekļautā attēla centrā redzamā zvaigzne ir visai neparasta. To, izmantojot divus Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) teleskopus, pamanīja Brazīlijas un ASV zinātnieku grupa Horhes Melendeza (Sanpaulu…