ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Habls nosver vientuļu melno caurumu

Habls nosver vientuļu melno caurumu


Publicēts: 20.06.2022
Astronomi lēš, ka starp Piena Ceļa zvaigznēm vientuļi klejo aptuveni 100 miljoni zvaigžņu masas melno caurumu, bet līdz šim nebija izdevies pārliecinoši identificēt nevienu šāda tipa melno caurumu. Pēc sešus gadus ilgiem, rūpīgiem novērojumiem ar Habla teleskopu, pirmo reizi ir izdevies iegūt pierādījumus šāda vientuļā melnā cauruma eksistencei, kā…
Habla pārnovu galaktiku kolekcija

Habla pārnovu galaktiku kolekcija


Publicēts: 27.05.2022
Šī Habla attēlu kolekcija aptver laika posmu no 2003.gada līdz 2021.gadam. Tajā redzamas spirālveida galaktikas, kurās pēdējo 40 gadu laikā reģistrēti Ia tipa pārnovu sprādzieni, kā arī šajās galaktikās ir identificētas cefeīdu maiņzvaigznes. Abi šie objekti tiek izmantoti kosmisko attālumu noteikšanā un attiecīgi Habla konstantes precizēšanā.
Sagittarius A* portrets

Sagittarius A* portrets


Publicēts: 14.05.2022
2019.gadā pasaule beidzot ieraudzīja, kāds izskatās melnais caurums, precīzāk sakot vistuvākie reģioni, no kuriem gaisma vēl spēj izrauties. 2022.gada 12.maijā ikviens varēja aplūkot Sagittarius A* - Piena Ceļa galaktikas centrā mājojošā supermasīvā melnā cauruma portretu. Līdz šim bija iegūti tikai netieši pierādījumi šāda objekta eksistencei, piemēram,…
M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums

M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums


Publicēts: 23.02.2022
Aktīvie galaktiku kodoli (AGK) ir ļoti jaudīgi enerģijas avoti, kuru esamību parasti nodrošina supermasīvi melni caurumi. Tie atrodas dažu galaktiku centrālajos apgabalos. Šie melnie caurumi aprij lielus gāzu un putekļu mākoņus. Šis materiāls rotē ap melno caurumu. Jo tuvāk melnā cauruma notikuma horizontam, jo blīvāk matērija tiek saspiesta un ātrāk…
Proxima d

Proxima d


Publicēts: 13.02.2022
Pirms dažiem gadiem Saulei tuvākā zvaigzne - Centaura Proksima - pievērsa pasaules uzmanību, jo tur tika atklāta planēta, kura riņķo ap zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Šogad Centaura Proksimas planētu saimei ir pievienojusies vēl viena - Proxima d. To zinātnieki atklāja, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti Lielā Teleskopa (VLT)…
5000 kandidāti

5000 kandidāti


Publicēts: 24.01.2022
Vai vēl atcerieties 20.gadsimta noslēgumu, kad tika publicēta ziņa par pirmo atklāto citplanētu? Sākotnēji to skaits auga lēnām un katra jauna citplanēta tika uzņemta ar sajūsmu un virkni preses relīzēm. Līdzīgi kā astronautu lidojumi kosmosā, vai kārtējais satelīta pārlidojums debesu jumā. Šīs un vēl daudzas citas lietas mūsdienās ir kļuvušas par kaut…
Oriona Liesma

Oriona Liesma


Publicēts: 6.01.2022
Oriona zvaigznājs ir bagāts ar iespaidīgiem skatiem. Attēlā, kas veidots, izmantojot Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) APEX teleskopa iegūtos datus, redzams Liesmas miglājs, viens no Oriona molekulārā mākoņa objektiem. APEX instruments, kas atrodas Čīles Atakamas tuksnesī, uztver radioviļņus, un šis attēls ir uztvertā signāla interpretācija cilvēkam…
Citplanēta 28 miljonu gaismas gadu attālumā

Citplanēta 28 miljonu gaismas gadu attālumā


Publicēts: 25.10.2021
Par citplanētām tiek dēvētas planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, ārpus Saules sistēmas. Līdz šim visas atklātās citplanētas atrodas tuvāk vai tālāk no Zemes, Piena Ceļa galaktikā. Lielākā daļa mazāk kā 3000 gaismas gadu attālumā. Izmantojot NASA Čandra rentgenstaru teleskopu, zinātnieki varētu būt pamanījuši citplanētu, kas riņķo ap zvaigzni 28…
Planētas dzimst mokās

Planētas dzimst mokās


Publicēts: 21.10.2021
Planētu veidošanās pirmsākumi ir nežēlīgs process. Notiek jauno planētu aizmetņu savstarpējās sadursmes. Tiek uzskatīts, ka savulaik Zeme un Mēness ir izveidojusies šādas sadursmes rezultātā. Visticamāk šādi notikumi jaunizveidotās sistēmās nav retums, bet līdz šim nebija izdevies tādu novērot. Salīdzinoši nesen starptautiskai astronomu komandai tomēr…
Izkusušais relativitātes gredzens

Izkusušais relativitātes gredzens


Publicēts: 26.09.2021
2020.gada decembrī tika publiskots Habla teleskopa fotografētais attēls, kurā redzams viens no vispilnīgākajiem līdz šim atklātajiem Einšteina gredzeniem. Šis novērojums ir izmantots, lai veidotu lēcošanas modeļus un analizētu palielinātās galaktikas fizikālās īpašības. Zinātniekiem ir izdevies noteikt attālumu līdz objektam un noskaidrot, ka lēcošanas…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
  • * 28.02.2023 - Noķer zvaigzni