ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Atmosfēras formēšana uz GJ 1132 b

Atmosfēras formēšana uz GJ 1132 b (324/0)


Publicēts: 13.03.2021
Iespējams, ka GJ 1132 b savu dzīvi iesāka kā planēta, kuru klāja bieza un blīva atmosfēra. Savos pirmsākumos tā varēja piederēt tā dēvētajiem "sub-Neptūniem" - planētu grupai, kuru rādiuss vairākas reizes pārsniedz Zemes izmērus un kuru atmosfērā ir salīdzinoši daudz ūdeņraža un hēlija. GJ 1132 b gadījumā jaunās un karstās zvaigznes starojums ātri aizpūta…
Mazo, melno caurumu pulcēšanās

Mazo, melno caurumu pulcēšanās (328/1)


Publicēts: 14.02.2021
Vidējas masas melnie caurumi tiek uzskatīti par melno caurumu evolūcijas trūkstošo posmu. Tādēļ Eduardo Vitrals un Gerijs A. Mamons no Parīzes Astrofizikas insitūta ķērās pie lodveida zvaigžņu kopas NGC 6397 izpētes, cerot, ka tās centrā atradīsies vidējas masas melnais caurums, kuram ir jābūt mazākam nekā galaktiku centrā mītošajiem supermasīvajiem…
Ar pulksteņa precizitāti

Ar pulksteņa precizitāti (320/0)


Publicēts: 31.01.2021
Tēlnieka zvaigznājā aptuveni 200 gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas zvaigzne TOI-178. Novērojot šo sistēmu, astronomi pamanīja kaut ko neparastu. Šķita ka divas planētas riņķo pa vienu un to pašu orbītu. Turpmākie novērojumi atklāja, ka šī planētu sistēma ir ļoti neparasta. Tajā atrodas vismaz sešas planētas, no kurām visas, izņemot vienu, kas atrodas…
Mirstošā galaktika ID2299

Mirstošā galaktika ID2299 (359/0)


Publicēts: 13.01.2021
Galaktikas dzīves ilgums mērāms miljardos gadu. Tās mūžs ir neptverama mūžība cilvēkam. Tomēr arī galaktikas mirst. Protams, tas nemaz nelīdzinās nāvei, kādu to esam pieraduši redzēt uz Zemes. Par galaktikas aiziešanas brīdi tiek uzskatīts laiks, kad pārstāj veidoties jaunas zvaigznes. Galaktika kā tāda saglabājas, tikai tajā izsmeltas visas gāzu un…
Izzūdošā Dzeloņraja

Izzūdošā Dzeloņraja (443/0)


Publicēts: 13.12.2020
Zemes jūrās un okeānos mītošajām dzeloņrajām neklājas viegli. Izrādās, ka arī kosmiskā Dzeloņraja izzūd. Novērojumi, kas veikti ar Habla teleskopu 1996. un 2016.gadā atklāj, ka planetārais miglājs Hen 3-1357, kas tiek dēvēts par Dzeloņrajas miglāju, kļūst blāvāks. Lēni mainīgajā visumā šis ir pārsteidzošs gadījums, kad planetārā miglāja izmaiņas norit…
Citplanēta 9

Citplanēta 9 (790/4)


Publicēts: 11.12.2020
Noteikti esat dzirdējuši hipotēzi, ka Saules sistēmas nomalē atrodas Devītā planēta. Tās pilns apriņķojums ap Sauli ilgtu vairākus tūkstošus gadu. Iespējams, ka aukstumā un tumsā tiešām slēpjas Saules sistēmas iemītniece, kura ar savu gravitāciju ietekmē Koipera joslas objektus. Nebūtu nekas unikāls, jo, izmantojot Habla teleskopa instrumentus, zinātniekiem…
Svētku salūts, kuru nevar nokavēt

Svētku salūts, kuru nevar nokavēt (390/0)


Publicēts: 18.11.2020
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nebūs bijusi tik klusi un ģimeniski pavadīta Latvijas pirmās proklamēšanas gadadiena. Izpaliks parāde, kopējā himnas dziedāšana un salūts, kas novembra zemajās, pelēkajās debesīs uzbūra krāsu un prieka ziedus. Ja himnu dziedāsim katrs savā ģimenes lokā, tad aicinām nevis šaut raķetes no saviem māju pagalmiem, baidot…
Pārstiepās un nomira

Pārstiepās un nomira (598/0)


Publicēts: 13.10.2020
Ilustrācijas, kurās redzams, kā melnais caurums lēnām sevī iesūc zvaigzni (šo procesu dēvē par spagetifikāciju), interneta ārēs ir sastopamas lielā skaitā, bet praksē novērot šādu notikumu neizdodas pārāk bieži. Eiropas Dienvidu observatorijai (ESO) sadarbībā ar vairākām citām institūcijām pasaulē ir izdevies pamanīt kā 215 miljonu gaismas gadu attālumā…
Grandiozais fināls

Grandiozais fināls (482/0)


Publicēts: 7.07.2020
Zvaigžņu mūža ilgums un noslēgums ir atkarīgs no to sākotnējās masas. Par Sauli masīvākas zvaigznes resursus iztērē ātrāk un beidz savu eksistenci iespaidīgā pārnovas sprādzienā. Zvaigznes, kuru masa ir salīdzināma ar Saules masu, pārtop baltajos punduros, kurus uz īsu mirkli ieskauj krāšņi planetārie miglāji. NGC 6302 un NGC 7027 ir tieši šādi miglāji,…
Fomalhauta planētu kalve

Fomalhauta planētu kalve (716/0)


Publicēts: 22.04.2020
Fomalhauts ir spoža zvaigzne aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes. 2008.gadā tika paziņots, ka ap šo zvaigzni riņķo planēta - Fomalhauts b, kas bija novērojama kā punkts 2004. un 2006.gadā iegūtajos Habla teleskopa datos. Līdz ar to Fomalhauta sistēma kļuva par vienu no tām nedaudzajām, kurās planētas bija novērotas tiešā veidā. Savukārt jaunākie…