Padomi novērotājiem
Publicēts: 4.02.2009

Pirmie novērojumi /novērojumi pilsētā. Pirmkārt - daudzi, tikko nopirkuši teleskopu, it sevišķi aukstajos gadalaikos, pirmoreiz to izmēģināt nolemj caur aizvērtu logu (tas ir, caur stiklu / stiklapaketi). Es, kad nopirku savu pirmo teleskopu, nebiju izņēmums. Atceros, biju nepatīkami pārsteigts pat to, ka zvaigznes vietā bija redzams tikai sarežģītas formas pleķis.
Lai nebūtu līdzīgu vilšanos, labāk novērojumus veikt ārpusē. Balkons arī ir sarežģīts jautājums, stipri atkarīgs no balkona veida, izvietojuma un orientācijas attiecībā pret debespusēm, un vēl daudz un dažādiem faktoriem, arī no tā, vai ir apkures sezona un vai diena bijusi saulaina. Kopumā, ja tomēr ir nepārvarama vēlēšanās novērot arī no balkona, priekšroka dodama refraktoriem, jo to objektīva galu var izvietot ārpus balkona gabarītiem, pēc iespējas tālāk no sienas.
Kā izvēlēties optimālu vietu novērojumiem ārpus telpām?
Pirmkārt - jāzina no kā vēlams izvairīties.
Pirmkārt, mēs gribam izvairīties no turbulences - gaisa virmošanas, kura rodas siltajam gaisam ceļoties augšup. Sevišķi labi šis efekts novērojams virs šosejas karstā, saulainā dienā, virs ugunskura. Un tā, lai izvairītos no turbulences, maksimāli jāizvairās no temperatūras starpības tuvākajā apkārtnē. Piemēram, nav vēlams teleskopu vasarā novietot uz asfalta, betona laukumiņa un pat uz plikas zemes / grants. Pa dienu šīs pamatnes diezgan ievērojami sasilst un vakarā / naktī atdod uzkrāto siltumu apkārtējam gaisam, izraisot turbulenci. Šajā ziņā labs būs ar zāli klāts laukumiņš vai pļava.
Pilsētā, ņemot vērā gaismas piesārņojumu (light pollution), labāk orientēties uz objektiem, kuru novērošanai tas netraucē - planētas, Mēness, dubultzvaigznes. Var gan paskatīties arī spilgtākos DSO objektus, piemēram, M42 Oriona miglāju vai M13, bet jāņem vērā, ka ,skatoties no tiešām tumšas vietas, šie objekti tai pat instrumentā tomēr izskatīsies nesalīdzināmi labāk. Jebkurā gadījumā, arī gatavojoties novērojumiem pilsētā / ciematā, ir vērts pameklēt pēc iespējas tumšāku vietu. Jāņem arī vērā, ka planētu novērošanai jābūt brīvam sektoram uz dienvidiem - planētas "uzaust" austrumos, un caur dienvidiem kustas uz rietumu pusi, kur "noriet".
Svarīgi ir veikt novērojumus nesaspringtā pozā - piemēram, ērti sēžot, neaizturēt elpu, apmēram 20 - 40 minūtes pirms novērojumiem uzēst ko saldu - šokolādi, piemēram. Ļoti labs dzēriens novērojumu laikā, it sevišķi aukstajā gadalaikā, ir silta, salda tēja. No alkohola lietošanas un smēķēšanas ļoti vēlams atturēties jau vismaz vienu dienu iepriekš.
Vasaras laikā, kad spīd spoža saule, dienās ieteicams nēsāt saulesbrilles - skatīšanās ar "neapbruņotu" aci dienas gaitā saulainā laikā ietekmējot acs nakts adaptāciju pat 3 dienu garumā. Pilna acs adaptācija tumsai aizņem aptuveni vienu stundu, šajā laikā acs jūtība pret gaismu ievērojami pieaug. Īstenībā adaptācija turpinās arī pēc stundas un pat divām, bet vislielākā jūtības palielināšanās ir tieši pirmās stundas laikā. Ja vajadzīga gaisma novērojumu laikā, ieteicams izmantot lukturīti, kurš dod blāvu, sarkanas krāsas gaismu - tāda vismazāk ietekmē "nakts redzi". Turpretī spilgta balta gaisma sekundes laikā pilnīgi sagrauj jau sasniegto adaptāciju. Tumšu objektu novērošanai var izmantot periferālo redzi, arī attēla "pakustināšana", mazliet patricinot pašu teleskopu, var palīdzēt ieraudzīt vairāk. Svarīgi ir silti saģērbties vēsā laikā.
No optikas aizsvīšanas pasargā blende - to var pats izgatavot, piemēram, ar termolīmes un tūristu paklājiņa palīdzību. Optimāls blendes garums - 3-4 objektīva diametri. Tāpat aizsvīdušu teleskopa optiku var apgaismot ar kādu jaudīgu gaismas avotu (pie auto tālās gaismas tieši objektīvā uz pārdesmit sekundēm paspīdināt – palīdzot). Neizmantojamos okulārus turēt kabatā / azotē, siltumā. Ieteicams nesasprindzināt "nestrādājošo" aci, cieši samiedzot plakstiņus. Iesaka pat turēt vaļā abas acis, nestrādājošo aizsedzot, piemēram, ar apsēju a-la "pirāts".
(c) Drago, info@sten.lv, astrofoto galerija forums