Mēneša debesis : septembris
Publicēts: 5.09.2010
Septembris ir klāt. Skolēniem un studentiem ir sācies jauns mācību gads. Debesis kļūst arvien tumšākas, kas priecē gan vaļasprieka astronomus, gan profesionāļus, gan vienkāršus debesu vērošanas entuziastus. Lai arī rudens nav no sausākajiem gadalaikiem, sinoptiķi prognozē, ka septembris būšot samērā sauss un silts. Cerēsim, ka arī skaidras debesis mūs priecēs visai bieži.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs šomēness vērojms īsu brīdi pirms Saules lēkta. Pēc 10. septembra aptuveni 30 minūtes pirms saullēkta Lauvas zvaigznājā redzama mazākā Saules sistēmas planēta. Nekādā ziņā nepavērsiet binokļus vai teleskopus pret Sauli!
* Venēra atrodas arvien tuvāk horizontam un nav labs mērķis novērojumiem.
* Marss ir redzams īsu brīdi pēc Saules rieta un nav interesants objekts novērošanai, jo attālinās no Zemes.
* Jupiteru nevajag palaist garām. Spoža un krāšņa ir Saules sistēmas lielākā planēta. 21. septembra naktī Jupiters atradīsies opozīcijā. Šobrīd ir labākais laiks novērojumiem pēdējo 47 gadu laikā, jo pēdējo reizi tik liela un spoža šī planēta bija 1963. gada oktobrī. Spožā "zvaigzne" ir redzama austrumos aptuveni stundu pēc Saules rieta. Novērojumiem ar teleskopu ieteicams pagaidīt vēl kādu brīdi, kad planēta ir pakāpusies augstāk. Jupiters atrodas tuvu Urānam. 17., 18. un 19. septembra naktī abas planētas atrodas mazāk kā 1 grāda attālumā viena no otras Zivju zvaigznājā. 11. septembrī sākot no 2:49 var vērot Jupitera lielākā pavadoņa Ganimēda un tā ēnas pāriešanu pāri Jupitera diskam un arī Lielo Sarkano plankumu. Savukārt 19. septembrī visi četri lielākie Jupitera pavadoņi atrodas planētai vienā pusē.
* Urāns atrodas Zivju zvaigznājā un uzaust īsu brīdi pirms Jupitera. Šīs planētas aplūkošanai būs nepieciešams vismaz binoklis. 22. un 23. septembra naktī Mēness atrodas tuvu Jupiteram un Urānam. Arī Urāns 21. septembrī atradīsies opozīcijā.
* Saturnu jāaizmirst uz kādu laiciņu, jo tas Zemes debesīs redzams ļoti tuvu Saulei, kura ir pārāk spoža, lai šo planētu varētu saskatīt.
* Neptūns turpina atrasties Mežāža zvaigznājā. Tas uzaust pirms Jupitera. 20. septembrī salīdzinošo tuvu planētai debesīs redzams Mēness.
Komētas
Šobrīd netiek prognozēts, ka kāda no komētām būs vērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Komēta 103P (Hārtleja 2) varētu kļūt par septembra iespaidīgāko komētu. Tiek prognozēts, ka tā sasniegs 8,7 līdz 5,8 zvaigžņlielumu. Atsevišķos avotos gan tiek minēts 10. zvaigžņlielums. Tātad to varēs ieraudzīt jau ar binokli. Komēta ceļo no Pegaza zvaigznāja, cauri Andromēdas zvaigznājam, kādu brīdi atrodoties netālu no Andromēdas "miglāja" jeb M31. Mēneša beigās tā jau būs redzama Kasiopejas zvaigznājā. Komētu 1986. gadā atklāja austrālietis Malkolms Hārtlejs. Komētas viena orbīta ilgst 6,5 gadus.
Nakts otrajā pusē Vaļa zvaigznājā var mēģināt atrast Tempela komētu (10P), kura septembrī varētu sasniegt 10 vai 11 zvaigžņlielumu.
Meteoru plūsmas
31. augusts/1. septembris - Aurigīdu plūsma. Mēness traucēs novērot šo plūsmu. 1935. gadā debesis šķērsoja 30-34 ļoti ātri un spoži meteori stundas laikā. Ja nu jums neguļas naktī no 31. augusta uz 1. septembri, izmantojiet laiku lietderīgi un izejiet ārā. Varbūt jums izdosies novērot kādu aurigīdu.
5./6. septembris - Linksīdu plūsma - lieliska izdevība iemācīties atrast Lūša zvaigznāju, kas atrodas starp Lielā lāča un Vedēja zvaigznājiem. Meteoru plūsma 1037. un 1063. gadā Korejas debesu vērotāju pierakstos aprakstīta kā "zvaigžņu lietus". Mūsdienās gan no bijušās godības nekas nav palicis pāri. Tā kā šogad novērojumiem netraucē Mēness, varētu izdoties kādu ieraudzīt.
7./8. septembris - Epsilona Perseīdu plūsmas maksimums, kura laikā var vērot 12-15 meteorus stundas laikā. Radiants atrodas salīdzinoši tuvu augusta Perseīdu izejas punktam. Ieteicams novērojumus sākt aptuveni 22:00 vakarā, kad radiants atrodas zemu ziemeļaustrumos. Šogad izdevīgs laiks novērojumiem, jo netraucēs Mēness.
13./14. septembris - septembra Taurīdu plūsma - vāja plūsma. 2002. gadā tika novēroti 13 šīs plūsmas meteori. Šogad "krītošās zvaigznes" varat sākt vērot pēc pusnakts. Radiants atrodas Vērša zvaigznājā.
21./22. septembris - Kappa Akvarīdu plūsma - arī vāja plūsma, kuru var sākt vērot jau pēc 23:00 un turpināt līdz pirmajiem Saules stariem Šogad gan nekāda izcilā vērošana nesanāks, jo traucēs gandrīz pilnais Mēness.
23./24. septembris - Alfa Aurigīdu plūsma - mazskaitlīgu, bet skaistu meteoru plūsma. Tie ir ļoti ātri meteori, aiz kuriem bieži vien tiek novērota iespaidīga "pēda". Radiants, kurš atrodas Vedēja zvaigznājā, uzaust pēc Saules rieta. Vislabākais novērojumu laiks ir pēc pusnakts līdz ausmai. Šogad novērojumus izbojās Mēness gaisma.
Mēness
1. septembris - pēdējais ceturksnis
8. septembris - jauns Mēness
15. septembris - pirmais ceturksnis
23. septembris - pilnmēness
Citi notikumi
19. septembris - Merkurs atrodas maksimālajā rietumu elongācijā (18o).
21. septembris - Urāns un Jupiters atrodas opozīcijā.
23. septembris - rudens ekvinokcija.
Iesakam apskatīt
* Izmantojiet laiku un vērojiet Jupiteru, kurš ir ļoti labi redzams. Vēl joprojām nav atgriezusies Dienvidu ekvatoriālā josla, tādēļ šī ir reta izdevība pavērot Jupiteru ar vienu izteikti tumšu mākoņu joslu.
* Mazāku teleskopu un binokļu īpašnieki var izmantot izdevību, lai pavērotu Plejādes jeb Sietiņu, Andromēdas galaktiku (M31) un Perseja dubultkopu. Atcerieties, ka Hārtleja komēta atrodas netālu no Andromēdas galaktikas!
* Lielāku teleskopu īpašnieki joprojām var priecāties par skaistajām lodveida zvaigžņu kopām M13 un M92, kā arī planetārajiem miglājiem M27 un M57.
* Iekļaujiet novērošanas sesijās arī kādu vairāku zvaigžņu sistēmu - zilgani dzelteno pārīti Albireo vai ne mazāk daudzkrāsaino Iota Cassiopeiae.
* Cefeja zvaigznājā varat sameklēt arī brīnišķīgo Gārneta zvaigzni jeb Mu Cephei (HIP107259), kura ir viena no lielākajām un spožākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā.
* Ja jūsu rīcībā ir teleskops, kas aprīkots ar Saules filtru, vēl varat izmantot laiku, kad Saule debesīs ir pietiekami augstu, lai pavērotu plankumus un protuberances, jo Saule kļūst aktīvāka.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
Māris I. tieši 6.09.2010 domāja šādi:
Lai arī atsevišķas zvaigznes var nešķist tik interesanti novērojumu objekti kā dubultzvaigznes,planētas,dziļās debess objekti,uc.,tomēr augstāk pieminēto sarkano pārmilzi Cefeja zvaigznājā ir vērts apskatīt.Tā ir ļoti skaista zvaigzne.Savas tumši sarkanās krāsas dēļ tā izteikti atšķiras no apkārtējām zvaigznēm. Tā ir novērojama arī ar neapbruņotām acīm, bet labāk tomēr vēlams izmantot vismaz binokli.Tieši tumši sarkanās krāsas dēļ Viljams Heršels to nosauca par Granāta zvaigzni (angl. Garnet star). Starp citām zvaigznēm binokļa vai teleskopa redzeslaukā tā tiešām izskatās kā granāta akmens, vai arī kā granāta augļa tumšsarkanā sēkliņa.