• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Mēneša debesis : oktobris

Pavisam negaidot ir iestājies oktobris. Dzestri vēji, pelēkiem mākoņiem pievilkušās debesis, miglaini rīti un melnas naktis ar mirdzošo Piena Ceļu. Noskaidro, ko gan oktobrī būtu vērts sameklēt rudenīgajās debesīs, kurus notikumus nenokavēt un kad debesīs meklēt planētas un "krītošās zvaigznes".

Saules sistēmas planētas

* Merkuru ieteicams "medīt" pēc 20. oktobra. Meklējiet zemu pie austrumu horizonta aptuveni 30 minūtes pirms Saules ausmas. 22. oktobrī kā orientieris noderēs dilstoša Mēness sirpis, kas atradīsies virs Merkura. Labvēlīgākais laiks novērojumiem būs oktobra beigās, kad mazā planēta atradīsies visai augstu virs horizonta Jaunavas zvaigznājā.

* Venēru šomēnes jāsvītro no aplūkojamo objektu saraksta.

* Marss atrodas ļoti zemu pie horizonta dienvidrietumos pēc Saules rieta. Nav tas labākais laiks sarkanās planētas novērojumiem. Ja nu tomēr 19. oktobra vakarā esi vietā, kur ir brīvs dienvidu, dienvidrietumu horizonts, kā arī tev līdzi ir vismaz 4'' teleskops, mēģini noķert Marsu un Saidingspringsas komētu (C/2013 A1), kas todien atradīsies vistuvāk sarkanajai planētai savā ceļā apkārt Saulei.

* Jupiteru varēs vērot tie, kam naktīs nenāk miegs. Strīpainais milzis oktobra sākumā aust ap plkst. 2:30, bet mēneša beigās jau ap plkst. 0:40. Oktobra mēnesī Jupiters no Vēža zvaigznāja ieies Lauvas zvaigznājā. 18. oktobra naktī dilstoša Mēness sirpis atradīsies zem Jupitera.

* Saturns noslīd arvien zemāk un zemāk pie horizonta dienvidrietumos pēc Saules rieta. Rekomendējam atlikt Saturna vērošanu vismaz uz nākamo gadu.

* Urāns meklējams Zivju zvaigznājā. Redzams austrumos pēc Saules rieta. Šīs planētas apskatei vajadzēs vismaz binokli.

* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā. Redzams austrumos pēc Saules rieta. Lai ieraudzītu Neptūnu, vajadzēs teleskopu. Protams, lielākajā daļā teleskopu šī planēta izskatīsies pēc zvaigznītes.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci.

Meteoru plūsmas

6./7. oktobris - Piscīdu plūsma. Ļoti ilga plūsma - no 25. septembra līdz 2. novembrim. Maksimumā gaidāmi aptuveni 15 lēni (tikai 29 km/s) meteori stundas laikā. Radiants atrodas tuvu horizontam dienvidos. Šogad novērojumiem būtiski traucēs spožais Mēness.

8./9. oktobris - Drakonīdu plūsma - grūti prognozējama plūsma, kuras avots ir "izjukusī" Džokobīnī-Cinnera komēta. Tā ilgst tikai no 7. līdz 10. oktobrim. 1933. gadā tika novēroti aptuveni 30 000 meteori stundas laikā, 1947. gadā - vairs tikai 1000. Plūsmas radiants atrodas virs galvām. Ieteicamais novērošanas laiks - pēc pusnakts. Šogad novērojumiem traucēs Mēness.

19./20. oktobris - Epsilona Geminīdu plūsmas maksimums. Vāja plūsma, ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Tie ir ātri - aptuveni 70 km/s. Mēness novērojumiem netraucēs.

20./21. oktobris - Orionīdu plūsma - šogad ir ļoti labs laiks šīs slavenās meteoru plūsmas vērošanai, jo netraucēs Mēness. Meteoru plūsmas avots ir slavenā Haleja komēta. Parasti stundas laikā ir novērojami 30-40 ātri, dzeltenīgas nokrāsas meteori, kuru ātrums ir aptuveni 67 km/s. Radiants meklējams Oriona zvaigznājā pie "vāles". Atcerieties, ka meteorus vislabāk ir vērot nevis radianta virzienā, bet mazliet nostāk no tā (pagriežoties par ~45^o). Ja fotografējiet, izmantojiet platleņķa objektīvu. Labākais laiks novērojumiem - pēc pusnakts.

Mēness

1. oktobris - pirmais ceturksnis
8. oktobris - pilnmēness
15. oktobris - pēdējais ceturksnis
24. oktobris - jauns Mēness
31. oktobris - pirmais ceturksnis

Citi notikumi

7. oktobris - Urāns atrodas opozīcijā.
8. oktobris - pilns Mēness aptumsums. Latvijā nav novērojams.
23. oktobris - daļējs Saules aptumsums. Latvijā nav novērojams.
26. oktobris 04:00 - Notiek pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Pulkstens jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Iesakam apskatīt

* Ja esat nocietušies pēc planētām - Jupiters un Urāns derēs tiem, kas sevi pieskaita pūcēm. Savukārt "cīruļi" oktobra beigās varēs priecēt acis ar Merkuru.

* Kamēr vēl redzami vasaras nogalei raksturīgie zvaigznāji, apskaties ierastos un klasiskos planetāros miglājus - Gredzena miglāju M57 un Hanteles miglāju M27.

* Neaizmirstiet arī dubultzvaigznes, piemēram, Almahu no Andromēdas zvaigznāja, Albireo, Omicron, 61 Cygni Gulbja zvaigznājā, Kasiopejas Eta.

* Pamēģiniet ar neapbruņotu aci ieraudzīt Andromedas galaktiku un Perseja Dubultkopu. Protams, vajadzēs patiesi tumšas debesis.

* No lodveida zvaigžņu kopām joprojām labi redzamas M13 un M92, bet varat iekļaut arī mazāk pazīstamus pārstāvjus - M15 un M2.

* Ja vēl nemāki atrast Gulbi, oktobrī to vēl vari paspēt. Izmanto Kasiopejas zvaigznāju kā orientieri. Ar teleskopu Gulbja zvaigznājā iespējams aplūkot dažas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6811, NGC 6866, NGC 6910, M29, Ru173.

* Kasiopejas zvaigznājs lieti noderēs arī, lai atrastu "Kasiopejas vīru" - Cefeja zvaigznāju. Pavērojiet, tas atgādina mājiņu, kādu parasti zīmē bērni. Cefeja zvaigznājā atrodamas daudzas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6939, NGC 7160, NGC 7235, NGC 7380, NGC 7510, NGC 7762, Mrk 50. Netālu no vaļējās zvaigžņu kopas NGC 6939 atrodas spirālveida galaktika NGC 6946, kuru no Zemes šķir aptuveni 22 miljoni gaismas gadu. Šo galaktiku dēvē arī par Uguņošanas galaktiku (attēla autortiesības: Adam Block, Mt. Lemmon SkyCenter, U. Arizona). Protams, ar aci teleskopā tik krāšņu skatu jūs neredzēsiet. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, mēģiniet atrast Sh 2-157 miglāju. Tas ir visai liels un ar filtra palīdzību pamanāms jau pie maziem palielinājumiem. Tuvāk Mazā Lāča zvaigznāja teritorijai ieraugāma vissenākā vaļējā zvaigžņu kopa Piena Ceļa galaktikā - NGC 188, kur vidējais zvaigžņu vecums ir 7 miljardi gadu. Dubultzvaigžņu cienītājiem rekomendējam palūkoties uz Omicron Cephei, kas atrodas nieka 210 gaismas gadu attālumā. Cefeja zvaigznājā atrodas arī viens planetārais miglājs, kas ieraugāms salīdzinoši labi pat nelielā palielinājumā - NGC 40. Šī miglāja centrā atrodas vēlīnā tipa Volfa-Rajē zvaigzne, kas lēnām nomet ārējos slāņus un pārvēršas baltajā pundurī. Nelielā palielinājumā ieteicams meklēt arī Ced 214 (Cederblad 214),  kas ir paliels emisijas miglājs. Šo objektu vēlams aplūkot, izmantojot tā dēvēto miglāju filtru. Aplūkojamo objektu klāstā noteikti iekļaujiet Eta Cephei, kas ir viena no lielākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā. Tās burvīgais oranži sarkanais tonis lieliski izceļ šo spīdekli uz apkārtējo zvaigžņu fona.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.