Mēneša debesis : maijs
Publicēts: 2.05.2018
Lai arī debesis kļūst arvien gaišākas un cerības uz tālajiem objektiem - galaktikām, zvaigžņu kopām un miglājiem - labāk atlikt uz vasaras otru pusi, skaidro laiku vajag izmantot. Debesīs ir ko redzēt - planētas kā no pārpilnības raga. Spožā Venera uzreiz pēc Saules rieta rietumos, dienvidaustrumos izlien Jupiters. Tam nedaudz pēc pusnakts seko gredzenotais milzis Saturns, bet vēl mazliet tuvāk rītausmai jau arī sarkanīgais Marss. Kur nu vēl cerība ieraudzīt sudrabainos mākoņus!
Saules sistēmas planētas
* Merkurs maija pēdējā dekādē ir redzams pirms Saules ausmas ļoti zemu pie ziemeļaustrumu horizonta (pārāk zemu, lai novērošana būtu sekmīga).
* Venera spoži spīd pēc Saules rieta ziemeļaustrumos. Grūti būs nepamanīt spožo spīdekli. Maija sākumā planēta atradīsies Vērša zvaigznājā, bet pēc 20. maija tā pārcelsies uz Dvīņiem. 17.maija vakarā netālu no Veneras atradīsies augošs Mēness sirpis (7,3% apgaismots). Plašo lauku (ar nelielu teleskopu) fotografētājiem iesakām 20.maiju, kad Venera atradīsies mazāk kā 1 grāda attālumā no vaļējās zvaigžņu kopas M35.
* Marss aust neilgi pirms rītausmas (maija sākumā ~3, beigās ~2 naktī). 15.maijā Marss no Strēlnieka zvaigznāja pāriet uz Mežāzi. 6.maija rītā Strēlnieka zvaigznājā var "nošaut trīs zaķus" - Marsu, Mēnesi un Saturnu.
* Jupiters - maijs ir labākais mēnesis, lai šogad vērotu Jupiteru. Strīpainais milzis virs horizonta parādās pēc saulrieta. Meklējams Svaru zvaigznājā. Naktī no 27. uz 28.maiju virs Jupitera atradīsies Mēness. Interesantākie Jupitera pavadoņu tranzīti: 6.05 1:05-3:30 - Eiropa; 10.05 0:15-2:40 - Jo; 25.-26.05 22:10-0:50 - Jo.
* Saturns šogad atrodas Strēlnieka zvaigznājā, kas nozīmē to, ka gredzenotā planēta ceļo visai tuvu dienvidaustrumu horizontam, kas apgrūtina kvalitatīvus novērojumus. 5.maija rītā Mēness atradīsies netālu no Saturna.
* Urāns un Neptūns šobrīd nav novērojami.
Komētas
Šobrīd nav neviena komēta, kura būtu redzama ar neapbruņotu aci.
Meteoru plūsmas
1./2. maijs - Pī Būtīdas ir plūsma, kuras meteori nāk gan no Herkulesa, gan no Vēršu dzinēja zvaigznājiem. Labākais laiks ir aptuveni 2os naktī. Gaidāmi vidēji 6 meteorīti stundas laikā. Šogad novērojumiem būtiski traucēs spožais Mēness.
3./4. maijs - Alfa Skorpīdu plūsma ir vāja plūsma. Tās radiants pārvietojas no robežas starp Svaru un Skorpiona zvaigznājiem uz Čūskneša zvaigznāju. Tā kā šogad novērojumiem traucēs Mēness, varēs pamanīt tikai spožākos eksemplārus, kas pie jau tā mazskaitlīgās plūsmas ir liela laimes spēle.
5./6. maijs - Eta Akvarīdas ir visai plaša plūsma, kuru var novērot no 21.aprīļa līdz 12.maijam. Pirmie novērojumi reģistrēti jau mūsu ēras 401. gadā Ķīnā. Šīs plūsmas avots ir viens no Haleja komētas atstātajiem atlūzu mākoņiem. Meteoru radiants atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, kas atrodas visai zemu austrumos. Meteori ir salīdzinoši ātri - 66 km/s. Vērojumus varat sākt aptuveni 2os naktī un turpināt līdz rītausmai. Tiek prognozēti aptuveni 10-20 meteori stundas laikā. Šogad novērojumiem visai būtiski traucēs Mēness, kurš ir sācis dilt, bet lielāko daļu spīd tieši nakts otrajā pusē.
Mēness
8.maijs - pēdējais ceturksnis
15.maijs - jauns Mēness
22.maijs - pirmais ceturksnis
29.maijs - pilnmēness
Citi notikumi
4. maijs - Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
9.maijs - Jupiters atrodas opozīcijā
13. maijs - Mātes diena
22. maijs - Marss atrodas opozīcijā
Iesakam apskatīt
* Gaišās naktis ir ideālas, lai mācītos zvaigznājus. Blāvāko zvaigznāju gadījumā izvēlieties bezmēness periodu.
* Veneru, Jupiteru, Saturnu un Marsu, jo īpaši, ja tavā rīcībā ir teleskops.
* Gaidām sudrabaino mākoņu ierašanos!
Lai skaidras un tumšas debesis!
Komentāri
