ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris


Publicēts: 27.12.2009

Decembris, lai arī atnesa sen gaidītos ziemas priekus - sniegu un salu, tomēr maz priecēja ar skaidrām naktīm. Tomēr tajās retajās, kad deguns centās pārtapt par lāsteku jau pirmajos mirkļos, bija iespējams skatīt dzidrās un skaidrās ziemas debesis. Kāds gan gaidāms janvāris? Sinoptiķi prognozē kārtējos aukstuma viļņus, bet vai tie atnesīs arī skaidras debesis?

Saules sistēmas planētas

* Merkuru mēneša sākumā vēl iespējams noķert vakarpusē, īsu brīdi pēc Saules rieta, bet ap padsmitajiem datumiem varat mēģināt piecelties pirms Saules lēkta un austrumos censties ieraudzīt šo niecīgo planētu.

* Venēra - šomēnes vēl nesanāks novērot žilbinošo spīdekli. 11. janvārī Venēra atrodas augšējā konjunkcijā. Mēneša beigās Venēra ir šķērsojusi Saules disku un ir kļuvusi par vakara zvaigzni. Gaidiet februāri, kad būs labvēlīgāki apstākļi novērojumiem.

Marss viennozīmīgi ir janvāra visspožākā planēta. Tas meklējams austrumos, mēneša sākumā vēl Lauvas zvaigznājā, bet, sākot no otrās dekādes, jau Vēža zvaigznājā dažas stundas pēc Saules rieta. 29. janvārī Marss būs opozīcijā un būs redzams kā -1,3 lieluma zvaigzne. 3. janvārī Mēness atrodas netālu no Marsa.

Jupiters un Neptūns vēl īsu brīdi būs redzami dienvidos, dienvidrietumos pēc Saules rieta, bet norietēs arvien ātrāk un ātrāk, pazūdot aiz horizonta jau labu brīdi pirms pusnakts. Mēneša beigās varat uzskatīt, ka šo planētu novērojumi būs uz kādu laiku jāpārtrauc. 18. janvārī virs abām planētām atradīsies tikko manāms augoša Mēness sirpis.

Urāns arī redzams pēc Saules rieta dienvidaustrumos Zivju zvaigznājā. Tā kā noriet nedaudz vēlāk kā Jupiters, tad vēl ir iespējams noķert šo niecīgo, zilgano planētu vakarpusē, pēc Saules rieta.

* Saturns pie austrumu horizonta parādās pēc pusnakts, kur tas vērojams Jaunavas zvaigznājā. Mēneša beigās gredzenotā planēta ausīs jau pirms pusnakts, tā kā Saturna novērojumiem janvāris jau ir pietiekami labvēlīgs laiks, ņemot vērā, ka arī gredzeni pamazām sagriežas arvien slīpāk pret Zemi. 6. janvārī Mēness atradīsies netālu no Saturna.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness būs gandrīz pilns, tā kā neko sevišķi ievērojumu necerēsim ieraudzīt. No solītajiem 40 meteoriem stundas laikā būs iespējams saskatīt tikai spožākos īpatņus. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā blakus spožajam Arkturam.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - ap pusnakti. Ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma - ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā.

18./19 janvāris - Berenikes matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Lai arī Mēness netraucēs, tomēr meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes".

Mēness

7. janvāris - pēdējais ceturksnis
15. janvāris - jauns Mēness
23. janvāris - pirmais ceturksnis
30. janvāris - pilnmēness

Svarīgie datumi

3. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā
4. janvāris - Merkurs atrodas apakšējā konjunkcijā
11. janvāris - Venēra atrodas augšējā konjunkcijā
28. janvāris - Marss atrodas vistuvāk Zemei
29. janvāris - Marss atrodas opozīcijā

Iesakam apskatīt

* Noteikti apskatiet Marsu un Saturnu. Ja Saturnu sagaidīt nevariet, Marsu gan sameklējiet, ieteicams, teleskopā, jo šobrīd ir vislabvēlīgākais laiks novērojumiem.

* Debesis turpina kļūt arvien tumšākas un daudzi interesanti objekti uzkāpj arvien augstāk pie debesīm - Oriona miglājs jeb M42 (Oriona zvaigznājs), Plejādes jeb M45 un Krabja miglājs jeb M1 (Vērša zvaigznājs), Sāls un pipari jeb M37 (Auna zvaigznājs).

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri

  1. marchello12 tieši 7.01.2010 domāja šādi:

    "Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/h"

    km/s

  2. Redaktors tieši 7.01.2010 domāja šādi:

    Paldies!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!