Mēneša debesis : janvāris
Publicēts: 2.01.2017
Pelēkajā un lietainajā rudenī būs piemirsies, kā izskatās zvaigznes un Mēness. Atliek tikai cerēt, ka janvārī, kad solīts liels aukstums, to pavadīs dzidras un melnas debesis, kurās paspēsim aplūkot gan Mēnesi, gan noķert kādu "krītošo zvaigzni", gan papriecāties par žilbinošo Venēru.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs janvāra otrajā dekādē (sākot no 10.janvāra) redzams zemu pie dienvidaustrumu horizonta īsu brīdi pirms Saules ausmas.
* Venēra ir spožākais objekts vakarpusē, ja neskaita Mēnesi. Redzama jau uzreiz pēc Saules rieta dienvidos. 3.janvāra vakarā Venēra, Marss un Mēness būs ietilpinājušies Ūdensvīra zvaigznājā. Visu laiku Venēras tuvumā atradīsies arī Neptūns, kurš gan ar neapbruņotu aci nav novērojams. 12.janvārī Neptūns būs vistuvāk Venērai. Janvāra pēdējā dekādē Marss un Venēra būs meklējami Zivju zvaigznājā. 31.janvāra vakarā Mēness, Marss un Venēra atkal atradīsies visai tuvu kopā.
* Marss līdzīgi kā Venēra ir vērojams vakaros un šoreiz sarkanās planētas meklēšanu atvieglo fakts, ka tā atrodas netālu no spožās Venēras.
* Jupiters meklējams Jaunavas zvaigznājā (aust ~2 janvāra sākumā, bet janvāra beigās jau neilgi pēc pusnakts). 19.janvārī salīdzinoši tuvu atradīsies dilstoša Mēness pusīte.
* Saturns atrodas pārāk tuvu Saulei.
* Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami dienvidos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
3./4. janvāris - Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad netraucēs novērojumiem. Tiek solīts līdz pat 60 (120 optimistiskākajā gadījumā) meteoriem stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi, tādēļ pēc Mēness uzaušanas tos jau būs grūtāk pamanīt. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa.
Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija.
Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.
15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts, lai gan Mēness ausīs visai agri un būs pieteikami spožs, lai traucētu šai ārkārtīgi mazskaitlīgajai plūsmai (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā).
18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Šogad novērojumiem būtiski traucēs Mēness.
Mēness
5. janvāris - pirmais ceturksnis
12. janvāris - pilnmēness
20. janvāris - pēdējais ceturksnis
28. janvāris - jauns Mēness
Svarīgie datumi
4. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147 100 998 km)
Iesakam apskatīt
* Noteikti aplūko žilbinošo Venēru!
* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
