Mēneša debesis : janvāris
Publicēts: 1.01.2009
Esiet sveicināti jaunajā, 2009. gadā, kas ir pasludināts par starptautisko astronomijas gadu. Visums taviem atklājumiem. Kas gan interesants gaidāms janvāra mēnesī? Kādas planētas un kur var redzēt? Kad aiz horizonta parādās Mēness? Vai būs krītošās zvaigznes? Uz šiem jautājumiem varat rast atbildes šajā rakstā.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs mēneša pirmajās dienās būs redzams dienvidrietumos, zemu pie horizonta, praktiski uzreiz pēc Saules rieta. Sākumā nedaudz uz leju no spožā Jupitera, bet pamazām pakāpjas virs Jupitera. Pēc 17. janvāra Merkurs atrodas zem horizonta un nav saskatāms.
* Venēra kļuvusi par dominējošo "vakara zvaigzni", kas meklējama dienvidu debesu pusē, Ūdensvīra zvaigznājā. Mēneša beigās Venēra jau redzama krietni augstu uzreiz pēc Saules rieta Zivs zvaigznājā. 29. janvārī Mēness atrodas zem Venēras, bet 30. janvārī jau virs.
* Jupiters vēl pagaidām redzams dienvidrietumos uzreiz pēc Saules rieta, ļoti zemu pie horizonta. Janvāra otrajā pusē Jupiters atrodas zem horizonta un nav saskatāms.
* Saturns uzaust aptuveni pusnaktī austrumu pusē, Lauvas zvaigznājā. Tā ir dominējošā nakts planēta. Ar katru nakti Saturns uzaust arvien ātrāk un ātrāk. Mēneša beigās gredzenotā planēta ir saskatāma jau desmitos vakarā. Teleskopā iespējams saskatīt unikālu parādību - Saturna gredzeni ir pagriezti ar malu pret Zemi un mēs redzam tikai šauru svītriņu.
* Urāns šomēness vērojams Ūdensvīra zvaigznājā jau pēc Saules rieta. Jāmeklē dienvidaustrumu pusē. Ieteicams aplūkot binoklī vai teleskopā. Atzīmējiet 22. janvāri, kad Urāns būs ļoti tuvu Venērai.
* Neptūns līdzīgi kā Urāns ir redzams uzreiz pēc Saules rieta, nedaudz zemāk nekā Venēra. Planētu jāmeklē Mežāža zvaigznājā dienvidos. Teleskopā redzēsiet, ka šis objekts nav zvaigzne. Ieteicamais aprīkojums - binoklis vai teleskops. Samērā ātri noriet.
Komētas
Ar neapbruņotu aci saskatāmas komētas netiek prognozētas, bet kā parasti ir iespēja kādai no esošajām strauji "uzliesmot" vai uzrasties kādai spožai un jaunai astes zvaigznei.
Teleskopā ieteicams aplūkot komētu C/2006 OF2 (Broughton), kas meklējama mēneša sākumā Lūša zvaigznājā, tad pāriet uz Vedēja zvaigznāju, ziemeļaustrumos. Šai komētai ir izteikta aste.
Meteoru plūsmas
3. un 4. janvārī vērojams Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Tā kā Mēness gaisma netraucēs, būs iespējams vērot pat nelielus meteorus. Maksimālais prognozētais daudzums ir 40 "krītošās zvaigznes" stundas laikā. Dažos gados novērotājiem ir izdevies novērot aptuveni 600 meteorus stundas laikā. Radiants meklējams Vēršu diznēja zvaigznājā, netālu no Arktura.
15. un 16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums. Izklausās pēc kādas slimības, bet patiesībā tā ir meteoru plūsma, kuras radiants meklējams Vēža zvaigznājā. Šī ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma, bet pat tos mazāk kā 10 meteorus stundas laikā nomāks spēcīgā Mēness gaisma.
18. janvāris - Berenicīdas. Šī meteoru plūsma arī ir ārkārtīgi niecīga. Stundas laikā gaidāmi 5-8 meteori. Vērošanu apgrūtinās Mēness.
Mēness
4. janvāris - pirmais ceturksnis
11. janvāris - pilnmēness
18. janvāris - pēdējais ceturksnis
26. janvāris - jauns Mēness
Janvāra sākumā (līdz pilnmēnesim) Mēness aust pēcpusdienā un riet vakarā. Jo tuvāk pilnmēnesim, jo vēlāk aust un riet. 11. janvārī Mēness ir redzams visu nakti. 15. janvārī Mēness uzaust ap pusnakti. Ap 20tajiem datumiem Mēness atrodas ļoti zemu pie horizonta un aust rīta stundās. 27. janvārī Mēness aust ~ 10:00 un atrodas ļoti tuvu Saulei. Riet jau nedaudz pēc 17:00. 31. janvārī jaunais Mēness aiz horizonta pazūd pēc plkst. 22:00.
Citi notikumi
4. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (0,983 AV attālumā no Saules)
26. janvāris - ķīniešu jaunais gads
7. janvāris - Mēness aiziet priekšā Plejādēm jeb Sietiņam.
Iesakam apskatīt
M45 (Plejādes jeb Sietiņš) - spožākā zvaigžņu kopa ziemeļu puslodes debesīs, kas ir saskatāma ar neapbruņotu aci.
M42 jeb Oriona miglājs - saskatāms jau ar binokli, bet patiesi krāšņs izskatīsies teleskopā.
NGC 2237-9 jeb Rozetes miglājs - burvīgs putekļu un gāzu mākonis, kas atrodas netālu no Betelgeizes.
NGC 869/884 - dubultā vaļējā zvaigžņu kopa Perseja zvaigznājā.
Lai skaidras un tumšas debesis!
Komentāri
dziviba tieši 1.01.2009 domāja šādi:
shodien veneru ar neapbrunjotu aci redzeju, nedaudz uz leju no meness! izskatjas ka ljoti spilgta zvaigzne!
Vulpo tieši 4.01.2009 domāja šādi:
kādos tieši pulksteņos šajās dienās ir aplūkojama Venēra? ap plkst.22-23:00 šķiet tā vairs nav redzama?
Spindzele tieši 5.01.2009 domāja šādi:
Jau no plkst. apmēram 16.30 to var pamanīt dienvidu pusē, nu kad satumst pavisam skaisti ;)
Indzha tieši 5.01.2009 domāja šādi:
No kādiem 16:30 Venēru jau var sākt vērot - kā sacīt teleskopu sākt stutēt un kalibrēt :D Nu tad ~ līdz 20:00, protams, pa vidu arī var paskatīt Mēness un citus Deep Sky
Tad padzeram kafiju (tēju) un gaidām negredzenoto Saturnu un tad jau deguns būs atsalis un vilks uz mājas pusi - apkopot redzēto :D
Redaktors tieši 5.01.2009 domāja šādi:
No Venēras līdz Oriona miglājam, kur nu līdz Saturnam, atsalst ne tikai deguns...
Šobrīd Venēra teleskopā atgādina spožu pusmēnesi. Jo zemāk būs pie horizonta, jo nestabilāka paliks, tādēļ centieties noķert, kamēr atrodas augstu.
Mēness šobrīd teleskopā ir ļoti krāšņš, lai gan tuvojas pilnmēness un jaukumus lēnām aprij gaisma. Teleskopā noteikti mērķējiet uz terminātora līniju.
Nu un pirms Saturna noteikti apskatiet Oriona miglāju. Debesis ir dzidras un stabilas, tā kā, kad ir pakāpies gana augstu, tad skats ir patiesi fantastisks.
drago tieši 20.01.2009 domāja šādi:
***Teleskopā iespējams saskatīt unikālu parādību
shii unikaalaa paraadiiba atkaartojas, ja nekljuudos, aptuveni katrus 15 gadus. nav taa kaa mazliet par biezhu prieksh "unikaalas paraadiibas" ? :D
Deja Vu tieši 20.01.2009 domāja šādi:
reizi piecpadsmit gados un nav pietiekami unikāli? cik gan reizes atlikušajā dzīvē vēl būs tāda iespēja, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu Latvijā? Vēl 2x?
Daži te ir optimisti :)