Maija zvaigznājs : Jaunava
Publicēts: 8.05.2008
Jaunavas zvaigznājs ir otrs lielākais zvaigznājs pēc Hidras un vienīgais sieviešu kārtas pārstāvis zodiakālo zvaigznāju grupā. Latvijā tas vislabāk redzams pavasarī, zemu pie horizonta. Tā spožākā zvaigzne ir Spika. Šis zvaigznājs izceļas ar to, ka tajā atrodas ļoti daudz galaktiku, kas veido Piena Ceļa galaktikai tuvāko galaktiku kopu, kas nosaukta par Jaunavas galaktiku kopu.
Jaunavas zvaigznāja prototips ir sastopams ļoti daudzu seno tautu mitoloģijā un literatūrā - Izīza, Sibele, Atēna, Ištarte, Ceresa, Dēmetra. Dēmetra bija zemes un auglības dieviete, kas parasti tika atainota ar labības kūļiem. Šīs dievietes labvēlība tika izlūgta pavasarī, kad pie debesīm parādījās Jaunavas zvaigznājs, bet augļi un pateicības tika pienestas rudenī, kad Saule atradās Jaunavas zvaigznājā.
Seno grieķu leģenda vēsta, ka Hadess, pazemes dievs, iemīlēja Dēmetras meitu Persefoni. Viņš apsolīja, ka apprecēs Persefoni un tā kļūs par viņa karalieni. Dēmetra par to pat dzirdēt negribēja. Kādu dienu Hadess ieradās un nolaupīja Persefoni. Dēmetra meklēja savu meitu nepagurdama, neatvēlēdama laiku miegam un ēšanai. Zevs aicināja Dēmetru pārtraukt meklējumus un atgriezties Olimpā, bet dieviete atteicās. Cilvēki uz Zemes cieta badu un nesaprata, kāpēc viņu auglības un zemes dieviete ir kļuvusi tik nežēlīga. Tad Zevs sūtīja Hermeju, dievu vēstnesi, pie Hadesa un lūdza, lai tas atlaiž Persefoni. Hadess piekrita un Dēmetra priecājās. Persefone jau bija iemīlējusi Hadesu un mātei pastāstīja, ka vēlas dzīvot kopā ar savu vīru. Zevs atrisināja problēmu, ļaujot Persefonei pusi gada pavadīt pazemē pie vīra un otru pusi - Olimpā pie mātes. Kad Persefone dodas pie vīra, iestājas ziema, bet, kad atgriežas pie mātes - iestājas pavasaris.
Zvaigznes
Spožākā zvaigzne (Alpha Virginis) ir Spika - "labības auss" jeb "vārpa". Tā ir zilgani-balta beta cefeīdu tipa milzu maiņzvaigzne, kas atrodas 260 gaismas gadu attālumā no Zemes. Maiņzvaigznes periods ir aptuveni 4 dienas.
Gamma Virginis (Porrima) ir nosaukta seno romiešu pareģošanas dievietes vārdā. Tā ir binārā sistēma, kas atrodas 32,9 gaismas gadu attālumā. Šo bināro sistēmu veido divas gandriz vienādas dzelteni-baltās zvaigznes, kuras var atšķirt jau nelielā teleskopā (50mm).
Epsilon Virginis jeb Vindemiatriksa latīņu valodā nozīmē "vīnogu novācēja". Augusta sākumā šī zvaigzne uzlec uzreiz pirm Saules lēkta, iezīmējot vīnogu ražas novākšanas laika sākumu. Vindemiatriksa ir dzeltenais milzis.
Dubultzvaigžņu sistēmas ir arī Theta Virginis un Tau Virginis. Tau Virginis patiesībā ir optiska dubultzvaigžņu sistēma, kur divas zvaigznes ir saskatāmas blakus, bet fiziski nav saistītas.
Interesants fakts ir arī tas, ka Jaunavas zvaigznājā ir sastopamas visas Baijera tipa zvaigznes, kuru nosaukumu veido tikai grieķu alfabēta burti no Alpha līdz Omega.
Kosmosa dzīļu objekti
Kā jau minējām, Jaunavas zvaigznājā redzamas daudzas galaktikas. Jaunavas zvaigznājā ir ļoti daudz Mesjē objektu - 11. Tikai Strēlnieka zvaigznājā to ir vēl vairāk - 15. Tāpat Jaunavas zvaigznājā sastopami daudzi krāšņi NGC kataloga objekti - Siāmas dvīņi NGC 4567 un NGC 4568.
Jaunavas galaktiku kopa atrodama daļā, kas pieguļ Berenikes matu (Coma Berenices) zvaigznājam. Galaktiku kopa atrodas aptuveni 60 miljons gaismas gadu attālumā. Tajā ietilpst aptuveni 1300 (iespējams līdz pat 2000) galaktiku. Aptuveni 90% no šīm galaktikām ir pundurgalaktikas. Jaunavas galaktiku kopa ir centrālā Lokālās superkopas sastāvdaļa. Daudzas no spožākajām kopas galaktikām tika atklātas laika posmā no 1770to gadu beigām līdz 1780to gadu sākumam un iekļautas Šarla Mesjē katalogā kā miglāji. Tikai 1920tajos gados atklājās, ka tās ir galaktikas.
M87, kas ir Jaunavas galaktiku kopas centrālā galaktika, kas tiek dēvēta arī par Virgo A. Tā ir spēcīgs radio viļņu avots. Šarls Mesjē to atklāja 1781. gada 18. martā un katalogā ieviesa kā miglāju. M87 ir milzīga elipsveida galaktika. M87 sastāvā ietilpst aptuveni daži tūkstoši lodveida zvaigžņu kopu (Piena Ceļa galaktikā ir zināmas 150 līdz 200 kopu). No galaktikas kodola izplūst milzīga "aste", kas ir vērsta gandrīz Zemes virzienā. Elektronu un citu subatomāro daļiņu plūsmas garums ir aptuveni 5000 gaismas gadi. Zinātnieki uzskata, ka šīs galaktikas centrā atrodas milzīgs melnais caurums, kura masa varētu būt 2 līdz 3 miljardi Sauļu masas.
M49 ir viena no spožākajām Jaunavas kopas galaktikām, kuru Mesjē atklāja 1771. gada 19. februārī. Tobrīd šis objekts tika uzskatīts par miglāju.
Vēl Jaunavas kopā pieder galaktikas M84 un M86, kas veido jauku pāri, kuru var novērot teleskopos. M84 un M86 ir daļa no Markariana ķēdes. Vēl jāpiemin - M58 (škērsotā spirālveida galaktika), M59(elipsveida galaktika), M60 (viena no lielākajām elipsveida galaktikām), M61 (spirālveida galaktika), M85, M88 (viena no spožākajām spirālveida galaktikām), M89, M90, M91 (šķērsotā spirālveida galaktika), M98, M99 un M100 (lieliska spirālveida galaktika). Jāpiemin, ka ne visas Jaunavas kopā iekļautās galaktikas atrodas Jaunavas zvaigznājā. Daļa no tām lokalizējas Berenikes matu zvaigznājā.
Sombrero galaktika jeb M104. Šī galaktika nepieder Jaunavas galaktiku kopai, bet ir viena no krāsņākajām šī reģiona galaktikām. Attālums līdz M104 ir aptuveni 65 miljoni gaismas gadu. Tā ir viena no spožākajām radiogalaktikām. Ja mūsu acis spētu uztvert radio viļņus, tad mēs to redzētu kā 6tā lieluma zvaigzni.
Jaunavas zvaigznājā atrodas kvazārs 3 C 273, kas atrodas 2 līdz 3 miljardus gaismas gadu attālumā.
Meteoru plūsmas
Eta Virginīdas novērojamas no februāra vidus līdz marta beigām. Šai plūsmai nav izteikta maksimuma.
Teta Virginīdas ilgst no marta sākuma līdz aprīļa beigām. Šī plūsma ir ļoti vāja. Maksimums tiek sasniegts ap 20. martu.
Pī Virginīdas ir spēcīgākā plūsma ar 3-5 meteoru biežumu stundas laikā. Parasti sākas ap 13. februāri un beidzas aprīļa sākumā.
Kā atrast?
Pēc Saules rieta jāskatās dienvidu, dienvidaustrumu virzienā. Zvaigznājs noriet no rīta, dienvidrietumos. Spožākā zvaigzne virs horizonta ir Spika, virs kuras tad arī izkārtojas pārējās zvaigznāja locekles.
Komentāri
