• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Aprīļa zvaigznājs : Lauva

Lauvas zvaigznājs ir viens no iespaidīgākajiem un vieglāk atpazīstamajiem no zodiaka zvaigznājiem. Pavasaros tas dominē ziemeļu puslodes debesīs, bet rudenī pārvācas uz dienvidu puslodi. Šis ir viens no retajiem zvaigznājiem, kura forma tiešām atgādina nosaukumā minēto dzīvnieku. Spožākā zvaigzne ir Reguls.

Vēsture

Lauvas zvaigznājs ir viens no senākajiem zvaigznājiem, kas ir attēlots seno ēģiptiešu Dendera zodiakā, kuru 1799. gadā atklāja viens no Napoleona virsniekiem Izīzas templī, kas atrodas 60 km uz ziemeļiem no Luksoras. Tiek uzskatīts, ka Denderas zodiaks ir tapis Kleopatras valdīšanas laikos. Seno civilizāciju pārstāvji lauvu uzskatīja par dzīvnieku, kurš ir cieši saistīts ar Sauli. Ēģiptieši ticēja, ka pasaule tika radīta tad, kad Saule uzlēca lauvas zvaigznājā netālu no Denebolas.

Aptuveni 240. g.p.m.ē. majestātiskā lauva zaudēja savu asti. Priesteris-astronoms Ptolomejs III ieviesa jaunu zvaigznāju - Coma Berenices (Berenikes mati), kuram tika ziedota daļa no Lauvas zvaigznāja.

Seno romiešu mitoloģijā Lauva tiek identificēts ar lauvu, kuru Herkuless nogalināja ar kailām rokām. Citā versijā lauva ir minēta kā dzīvnieks no traģiskā Pirama un Tisbes mīlas stāsta, kur abi mīlnieki bija sarunājuši satikties tuksnesī. Tisbe ieradās ātrāk un viņu nobiedēja asiņains lauva. Jaunava bēga prom un lauva paspēja aizķērt viņas plīvuru. Priams ieradās nedaudz vēlāk un ieraudzīja asiņaino plīvuru un izdarīja pašnāvību, jo domāja, ka Tisbe ir saplosīta. Kad Tisbe atgriezās, viņa nonāvēja sevi ar to pašu zobenu. Zevs debesīs virs Lauvas zvaigznāja novietoja jaunavas plīvuru, kas pazīstams kā Coma Berenices zvaigznājs.

Senie šumeri Regulu pazina kā "ķēniņa zvaigzni". Gar Eifratu to sauca par "Liesmu" jeb "Sārto uguni". Aptuveni 2300 g.p.m.ē. Saule un Reguls atradās tuvu viens otram vasaras sākumā. Tika uzskatīts, ka Saule kopā ar Regulu rada vasaras svelmi. Reguls ir viena no četrām seno persiešu karaliskajām zvaigznēm, kur bez Regula ietilpst vēl Aldebarāns, Antaress un Fomahaults.

Zvaigznes

Reguls jeb Alfa Leonis (Lauvas sirds) ir 1,5 lieluma zvaigzne. Tā pieder B7 klasei. Reguls atrodas aptuveni 77,5 gaismas gadu attālumā. Tā ir 150 reizes spožāka par Sauli. Virsmas temperatūra ir aptuveni 12 500 K. Regula diametrs un masa ir 3,5 reizes lielāka nekā Saules masa. Reguls ir jauna zvaigzne ar ātru rotācijas periodu. Reguls nav vienpatis, tam ir kompanjons - 8 lieluma K1 klases dubultzvaigzvaigžņu sistēma, kas ir tumši dzeltenā krāsā.

Denebola jeb Beta Leonis ir otrā spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā. Šī A klases zvaigzne atrodas tikai 36 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tās spožums ir aptuveni 12 reizes lielāks nekā Saules. Debesīs tā saskatāma kā 2,14 lieluma zvaigzne. Jāpiemin, ka Denebola ir maiņzvaigzne.

Algība jeb Gamma Leonis ir binārās sistēmas zvaigzne, kur spožākais kompanjons ir 2,28 lieluma K1 zvaigzne, kuras virsmas temperatūra ir 4470 K. Otra zvaigzne ir G7 klases zvaigzne. Abas zvaigznes atdala 170 AV liels attālums (četras reizes lielāks attālums nekā no Saules līdz Plutonam) un to orbitālais periods ir 500 gadi.

Lauvas zvaigznājā atrodas viena no Saules sistēmai tuvākajām zvaigznēm - Volfa 359 - tikai 7,7 gaismas gadi. Lauvas zvaigznājā atrodas vēl viena slavena zvaigzne - Gliese 436, ap kuru atrasta viena no vismazākajām ekstrasolārajām planētām.

Kosmosa dzīļu objekti

Lauvas zvaigznājā atrodas vairākas spožas galaktikas - M65, M66, M95, M96 un M105. M65, M66 un NGC3628 veido Lauvas tripletu, kas ir neliela galaktiku grupa. Savukārt M95, M96 un M105 pieder Leo I galaktiku grupai.

M65 jeb NGC3623 ir relatīvi liela un spoža galaktika, kurai ir izteikts un spožs kodols. Tā atrodas aptuveni 22 miljons gaismas gadu attālumā. M65 atklāja Šarls Mesjē 1780. gadā. Šī galaktika ir samērā veca un tajā praktiski nenotiek zvaigžņu veidošanās.

M66 jeb NGC3627 ir spirālveida galaktika aptuveni 36 miljons gaismas gadu attālumā. Tā ir krāšņa galaktika ar izteiktām putekļu joslām un spožām zvaigžņu kopām galaktikas zaros. Šajā galaktikā ir novērotas trīs supernovas.

NGC3628 ir paliela, bet nespodra galaktika aptuveni 35 miljons gaismas gadu attālumā. To atklāja Viljams Heršels 1784. gadā. Tai ir aptuveni 300 000 gaismas gadu liela aste, kura visticamāk ir izveidojusies Leo tripleta mijiedarbības rezultātā. Tā ir pavērsta ar malu pret Zemi.

M95 jeb NGC3351 ir gredzena spirālveida galaktika ar spožu kodolu, kuru aptver nespodrs halo, ko veido galaktikas zari. M95 ir viens no blāvākajiem Mesjē objektiem, kurš tika iekļauts katalogā 1781. gadā.

M96 jeb NGC3368 ir spirālveida galaktika, kas atrodas 41 miljons gaismas gadu attālumā.

M105 jeb NGC3379 ir spožākā elipsveida galaktika Leo I galaktiku grupā. Galaktika atrodas aptuveni 38 miljons gaismas gadu attālumā. Pēdējie novērojumi liecina, ka galaktikas centrā ir objekts, kura masa ir aptuveni 50 miljoni Saules masas.

NGC2903 ir viena no skaistākajām galaktikām, kuru Šarls Mesjē nav pamanījis un iekļāvis savā katalogā. Tā ir liela un relatīvi spoža spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 25 miljons gaismas gadu attālumā. Galaktikā ir viegli saskatāmas putekļu joslas un spožās zvaigžņu kopas galaktikas zaros. Šo galaktiku atklāja Viljams Heršels. Tā ir visai līdzīga Piena ceļa galaktikai, bet ar izteiktāku zvaigžņu veidošanos.

Meteoru lietus

Novembrī ir vērojami Leonīdi, kuru radiants atrodas Lauvas zvaigznājā. Tiek uzskatīts, ka šī meteoru plūsma ir Tempela-Tatla komētas atliekas. Leonīdi kļuva slaveni pēc 1833. gada meteoru lietus, kur tika novēroti vairāki tūkstoši meteorītu stundas laikā. Tobrīd daudzi uzskatīja, ka ir pienācis pasaules gals.

Kā atrast?

Lauvas zvaigznājs atrodams dienvidu, dienvidaustrumu virzienā. Atrodiet Lielā lāča zvaigznāja kausu un turpiniet skatu uz leju. Drīz vien ieraudzīsiet raksturīgo taisnleņķa trijstūri, kas Lauvas zvaigznaja "astesgals". Šaurākā leņķa galā atrodas Denebola. Pa labi no zvaigznes Čertans jeb Čorts, kas it kā atrodas taisnā leņķa galā atrodams pārējais Lauvas zvaigznājs un tā spožākā zvaigzne Reguls.