Precīzāks nekā Habls
Publicēts: 19.06.2010
Lielais binokulārais teleskops, kurš aprīkots ar diviem 8,4 metru spoguļiem, Arizonā tagad izmanto nākamās paaudzes adaptīvās optikas tehnoloģiju, kas ļauj iegūt precīzākus, asākus un detalizētākus attēlus nekā ar Habla teleskopu.
Ierīce tapusi sadarbojoties Itālijas Arcetri observatorijai un Arizonas universitātei. Teleskops ir ASV, Itālijas un Vācijas sadarbības projekts. Tieši Vācijas partneri no Maksa Planka biedrības, Potsdamas astrofizikas institūta un Heidelbergas universitātes piedalījās īpašas testa kameras izstrādē, ar kuru tika fotografēti attēli, izmantojot jauno adaptīvās optikas tehnoloģiju.
Vēl pavisam nesenā pagātnē teleskopiem, kuri atradās uz Zemes, bija jāsamierinās ar atmosfēras traucējumiem, kas ietekmēja attēla kvalitāti. Pirmās paaudzes adaptīvā optika ļāva samazināt atmosfēras ietekmi. Uz Zemes esošajās observatorijās iegūtie attēli kvalitātes ziņā tuvojās kosmisko teleskopu iespējām. Otrās paaudzes adaptīvā optika, ar kuru tagad ir aprīkots Lielais binokulārais teleskops, nodrošinās zinātniekus ar attēliem, kuri detalizācijas un precizitātes ziņā pārspēj pat Habla teleskopu.
Pārbaudes zem slēgta kupola sākās 12. maijā, bet debesu fotografēšana sākās 25. maijā. Lielā binokulārā teleskopa jaunās adaptīvās optikas, kas nodēvēta par pirmās gaismas adaptīvās optikas sistēmu (FLAO), pārbaudēs piedalījās astronoms Simons Esposito un viņa vadītā Itālijas nacionālā astrofizikas institūta (INAF) darba grupa.
Šobrīd tiek izmantots tikai viens no teleskopa spoguļiem. Iegūtie attēli ir aptuveni 3 reizes precīzāki nekā ar Habla teleskopu fotografētie. Kad arī otrs spogulis būs aprīkots ar jauno sistēmu, tiek prognozēts, ka attēlu precizitāte aptuveni 10 reizes pārspēs Habla teleskopa fotogrāfijas.
"Tas ir neiedomājami aizraujošs laiks, kad jaunā adaptīvās optikas sistēma ļauj mums sasniegt pasaulē visspēcīgākā optiskā teleskopa statusu," teica Lielā binokulārā teleskopa direktors Ričards Grīns. "Veiksmīgie rezultāti liecina, ka ir aizsācies jauns līmenis astronomijā, sniedzot ieskatu teleskopa fantastiskajās iespējās, kuras mēs varēsim izmantot turpmākajos gados."
Attēla kvalitātes mērvienība ir pazīstama kā Strēla (Strehl) koeficients. Ja koeficients ir 100%, attēls ir perfekts. Bez adaptīvās optikas šis koeficients uz Zemes esošajiem teleskopiem ir mazāks par 1%. Mūsdienās adaptīvās optikas izmantošana nodrošina šo koeficientu 30 līdz 50% robežās.
Pirmajās pārbaudēs Lielā binokulārā teleskopa optiskā sistēma spēja sasniegt 60 - 80%. Rezultāti ir pārsnieguši cerēto un iegūtie attēli bija tik precīzi, ka komandai bija grūti noticēt, ka tie ir īsti. Turpinot pārbaudes tika sasniegts pat 84%.
"Pirmās nakts rezultāti bija tik neticami, ka mēs nodomājām, ka tā ir sagadīšanās. Tomēr katra nākamā nakts apstiprināja, ka jaunās adaptīvās optikas sistēmas rezultāti pārsniedz gaidīto. Šie rezultāti tika iegūti, izmantojot tikai vienu no teleskopa spoguļiem. Iedomājieties tās iespējas, kad ar šo sistēmu būs aprīkotas abas teleskopa acis," stāstīja Simons Esposito.
Lielā binokulārā teleskopa adaptīvās optikas sistēmas izstrāde ilga vairāk kā desmit gadus. Itālijas partneri izstrādāja elektromehānisko sistēmu, bet Arizonas kolēģi - optiskos elementus. Sistēmas prototips sākotnēji tika uzstādīts Multiplo spoguļu teleskopā (MMT). Tajā bija izmantota aptuveni puse no reālās sistēmas aktuātoriem, bet ar to pietika, lai nodemonstrētu, ka sistēma ir darbspējīga.
Fantastiskie rezultāti ir vairāku modernu tehnoloģiju kombinācijas rezultāts. Sekundārais spogulis jau no paša sākuma tika veidots ar domu, ka tas būs teleskopa galvenā sastāvdaļa, nevis papildus elements kā citos teleskopos. Sekundārais spogulis ir 0,91 metrus liels un tikai 1,6 milimetrus biezs. Tas ir tieši tik plāns, ka daudzie aktuātori, izmantojot 672 mazītiņus magnētus, kas piestiprināti spogulim otrā pusē, spēj mainīt spoguļa virsmas izliekumu. Īpašs uztvērējs nosaka atmosfēras apstākļus un reālā laika režīmā pielāgo spoguli, ļaujot teleskopam darboties it kā atmosfēras nebūtu vispār. Izmaiņas iespējams veikt reizi 1/1000 daļā sekundes ar precizitāti, kas ir labāka par 10 nanometriem.
Max Planck Society
Komentāri
shauttra tieši 19.06.2010 domāja šādi:
Adaptīvā optika rullē!!
Gaidam rezultātus!!!
Nelabojams tieši 19.06.2010 domāja šādi:
es mēms
Grifs tieši 19.06.2010 domāja šādi:
Tiešām gaidām jaunos rezultātus! :)
peleks tieši 19.06.2010 domāja šādi:
man žoklis atkrita.. heh un es Webb teleskopu gaidiju.. labais,buus labi attēli jau ātrāk :)))
Aivis tieši 19.06.2010 domāja šādi:
Tas kilohercs tak ir reāls pīkstiens, tāpēc būtu jāvar dzirdēt, kā palīgspogulis vibrē. :)
marchello12 tieši 19.06.2010 domāja šādi:
Nebūs vairs jāsūta kosmosā optiskie teleskopi, varēs visu uz zemes izdarīt.. Labs
poseidons tieši 20.06.2010 domāja šādi:
- "We can't publish this!"
- "Why not?"
- "The results are too good" :pNu prieks. Katrā ziņā daudz lētāk sanāk, nekā kaut kur zemes orbītā.
Dati arī ātrāk pieejami
Zh tieši 20.06.2010 domāja šādi:
kas zin, varbūt pēc 20 gadiem Made in China adaptīvā optika būs pieejama arī vidusmēra amatieriem :)