Čandrai 10 svecītes
Publicēts: 24.07.2009

Pirms desmit gadiem, 1999. gada 23. jūlijā vairākkārtīgi izmantojamais kosmosa kuģis Columbia misijas STS-93 ietvaros orbītā nogādāja NASA Čandras rentgenstaru observatoriju. Tā kā, ja vēl neesat paspējuši, iedzeriet kaut ūdens glāzi uz šī instrumenta veselību, kurš nu jau darbojas divtik ilgi, cik sākumā bija ieplānots.
Čandras unikālas spējas iegūt augstas izšķirtspējas rentgenstru attēlus ir palīdzējušas zinātniekiem izpētīt gan komētas, gan melnos caurumus, gan citus ne mazāk eksotiskus visuma objektus un parādības.
"Čandras atklājumi ir patiesi apbrīnojami. Tie ir radījuši apvērsumu mūsu izpratnē par visumu un tā sastāvdaļām," pastāstīja Martins Vaiskofs no NASA Māršala kosmisko lidojumu centra.
Dati, kas iegūti ar Čandras teleskopu, ir būtiski ietekmējuši 21. gadsimta astrofizikas attīstību. Čandras teleskops ir palīdzējis iegūt līdz šim nopietnākos pierādījumus tumšās matērijas eksistencei. Izmantojot datus no šī teleskopa, ir izdevies apstiprināt tumšās enerģijas esamību, kā arī nofotografēt grandiozos sprādzienus matērijai virpuļojot melnā cauruma virzienā.
Lai atzīmētu Čandras desmitgadi turpmākajos mēnešos tiks publicētas trīs klasisku Čandras fotoattēlu jaunākās versijas. Tādejādi gan zinātniekiem, gan interesentiem būs iespējams atkal palūkoties uz objektiem, kurus observatorija novēroja darbības sākumposmā. Šodien tika publicēta E0102-72 fotogrāfija, kurā redzamas uzsprāgušas zvaigznes paliekas. Attēls kombinēts ar Habla teleskopa optisko attēlu.
Supernovas atliekas E0102 atrodas aptuveni 190 000 gaismas gadu attālumā Mazajā Magelāna mākonī. Supernovas sprādziens dienvidu puslodes debesīs bija vērojams pirms vairāk kā 1000 gadiem. Iepriekšējo reizi Čandras teleskops veica supernovas atlieku novērojumus neilgi pēc starta 1999. gadā.
"Lielo observatoriju programma, kurā piedalās Čandra, parāda, ka astronomiem ir nepieciešams pēc iespējas vairāk rīku, lai meklētu atbildes uz lielajiem jautājumiem," teica NASA zinātnes misijas vadītājs Eds Vailers. Šajā programmā ietilpst arī Habla teleskops, Komptona gamma staru observatorija un Spitzera teleskops.
Nākmā Čandras fotogrāfija tiks publicēta jau augustā, lai atzīmētu brīdi, kad Čandras teleskops uztvēra "pirmo gaismu". Trešais attēls tiks publicēts simpozija "Čandras pirmā atklājumu dekāde" laikā, kas sāksies 22. septembrī Bostonā.
"Es esmu ļoti lepns par cilvēkiem, kas tik smagi strādāja, lai Čandra būtu veiksmīgs projekts," teica Hārvijs Tenenbaums, Čandras rentgenstaru centra direktors. Tenenbauns un Nobela prēmijas saņēmējs Rikardo Džiakoni izvirzīja ideju par šādu teleskopu jau 1976. gadā. Čandras teleskops, kas atrodas elipsveida orbītā, nav paredzēts labošanas un apkalpes darbiem, kā tas ir Habla teleskopa gadījumā.
NASA