ALMA sirds transplantācija
Publicēts: 5.06.2014
Atakamas Lielais milimetru/submilimetru masīvs (ALMA) ir kļuvis vēl labāks. ALMA datu apstrādes un vadības centrā, kur atrodas jaudīgais superdators, ir uzstādīts ārkārtīgi precīzs atompulkstenis. Pašreizējā rubīdija laika atskaites sistēma tika aizvietota ar ūdeņraža māzeri. Šis uzlabojums ne tikai noderēs visiem ALMA lietotājiem, bet nākotnē varētu ļaut sinhronizēt ALMA ar citām pasaules radioastronomijas iekārtām, lai izveidotu Zemes izmēra radioteleskopu, kura palielinājums ļautu ielūkoties Piena Ceļa galaktikas supermasīvā melnā cauruma notikumu horizonta malā notiekošajos procesos.
Pirms ALMA varēs piedāvāt savas unikālās iespējas šādiem un līdzīgiem zinātniskajiem pētījumiem, antenu kompleksam vispirms ir jāpārtop par pavisam savādāku instrumentu - fāzēto antenu režģi. Šajā izpildījumā 50 no 66 ALMA antenām darbosies kā viens radioteleskopa šķīvis, kura virtuālais diametrs būs 85 metri. ALMA Fāzēto antenu režģa projektu, kurā piedalās institūcijas no Eiropas un Austrumāzijas, vada Šeps Delemans no Haistakas observatorijas.
Būtisks atskaites punkts projektā tika sasniegts pavisam nesen, kad zinātniskā komanda veica ALMA "sirds transplantāciju", uzstādot speciāli šim teleskopam izveidotu atompulksteni, kuru darbina ūdeņraža māzers.
ALMA Fāzētajam režģim būs plašs pielietojums, piemēram, iekļaujot to tādos radioteleskopu tīklos kā Globālais mm-VLBI režģis un Notikumu Horizonta teleskops (EHT), no kuriem pēdējais spēs aplūkot apgabalu, kas atrodas tuvu Piena Ceļa galaktikas centrālā supermasīvā melnā cauruma notikumu horizontam, reģionam, aiz kura notiekošie procesi vairs neietekmē novērotāju, kas atrodas ārpusē. Tā ir zona, kuru šķērsojot, atpakaļceļa vairs nav.
Mūsu galaktikas centrālais supermasīvais melnais caurums ir aptuveni 4 miljonus reižu masīvāks par Sauli. Tas atrodas aptuveni 26 000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. Optiskajiem teleskopiem traucē biezie putekļu un gāzu mākoņi. Tieši tādēļ teleskopi, kas uztver garākus viļņus, piemēram ALMA, kas darbojas mikroviļņu un submilimetru viļņos, ir ļoti vērtīgs šī reģiona izpētes instruments.
ALMA Fāzētā režģa izbūve varētu tikt pabeigta tieši laikā, lai ar daudz precīzāku instrumentu izsekotu milzīga putekļu un gāzu mākoņa (G2) sadursmei ar supermasīvo melno caurumu. Tiek spekulēts, ka šī sadursme pamodinās dusošo briesmoni mūsu galaktikas centrā. Sadursme sāksies 2014. gadā un turpināsies vairāk nekā gadu, iespējams radot subatomāro daļiņu plūsmu, kas nav raksturīga nobriedušām spirālveida galaktikām.
Radioteleskopu apvienošanu nodrošina ar interferometrijas palīdzību. Šī pati metode ļauj apvienot datus arī no vairākām ALMA antenām. Tieši tāpat tiek kombinēti novērojumu rezultāti no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT).
"Apvienojot vismodernākos milimetru un submilimetru radioteleskopus visā pasaulē, Notikumu Horizonta teleskops kļūs par fundamentāli jaunu instrumentu ar vēl nepieredzētu palielinājumu," teica Delemans. "Papildināts ar ALMA, EHT atvērs jaunu logu melno caurumu izpētē un ļaus ieskatīties vienā no retajām vietām Visumā, kur Einšteina teorijas varētu nedarboties - notikumu horizontā."
ESO
Komentāri
shauttra tieši 9.06.2014 domāja šādi:
Kas puikiem uz muguras, skābeklīc?
nelabojams tieši 9.06.2014 domāja šādi:
Skābeklīc gan. Nepieradušiem organismiem 5000m pat ar visu aklimatizāciju nav joks. Incanti, ka tas ir samērā maz atkarīgs no rumpja fiziskās kondīcijas. Kačādams būdu līdzenumā, pie augstuma nepieradināsies.