Viens mazs bazilika asns - milzīgs lēciens cilvēcei
Publicēts: 6.01.2014
Pirms cilvēks atkal spers savu kāju uz Mēness, lai izveidotu tur pastāvīgu bāzi, iespējams, uz Zemes pelēko pavadoni vajadzētu nosūtīt citus dzīvos organismus, lai pārbaudītu, vai ilgtspējīga uzturēšanās uz Mēness vispār ir iespējama.
Pirmais solis, kuru gatavojas spert NASA jau tuvākajā laikā, ir izveidot dārzu uz Mēness. Pētot, kā augi uzvedas šādā vidē, varētu rast atbildes uz jautājumiem par cilvēka ilgstošas uzturēšanās sekām. Eksperimentā plānots iesaistīt baziliku, rāceni un sīkplikstiņu.
Augu dīgsti ir ļoti jutīgi pret apkārtējo vidi. Līdzīgi ir ar cilvēka embriju mātes miesās. Ģenētisko materiālu var bojāt gan starojums, gan gravitācija, kura ir mazāka nekā uz Zemes.
"Ja mēs nosūtīsim augus un tie tur augs, arī cilvēks to varēs," teikts NASA paziņojumā.
Gluži tāpat kā uz Zemes, arī uz citām planētām un pavadoņiem cilvēki būs atkarīgi no augu valsts. Tie nodrošinās gan barību, gan gaisu elpošanai, gan ārstniecības līdzekļus. Tie palīdzēs samazināt stresu un pat uzlabos koncentrēšanās spējas.
NASA cer nosūtīt nelielu autonomu siltumnīcu uz Mēnesi jau 2015. gadā. Transporta pakalpojumus nodrošinās privāts komerctransports Moon Express, kas piedalīsies Google Lunar-X sacensībās. Gandrīz kilogramu smagajā konteinerī būs pietiekami daudz skābekļa, lai uzturētu augus piecas līdz desmit dienas. Sēklas atradīsies uz ar barības vielām piesūcināta filtrpapīra. Kad kosmiskais aparāts nolaidīsies uz Mēness, filtrpapīrs tiks apsmidzināts ar ūdeni. Augiem nāksies izmantot Saules gaismu, kas sasniedz Mēness virsmu.
Identisks eksperiments tiks veikts uz Zemes. Iegūtie rezultāti tiks salīdzināti.
Lai arī orbītā ap Zemi augi tiek audzēti jau vairākas desmitgades, šis būs pirmais eksperiments, kad kaut kas tiks audzēts uz cita Saules sistēmas objekta.
National Journal Group Inc., NASA
Komentāri
renrins tieši 6.01.2014 domāja šādi:
Respektīvi, ja 10 dienu laikā tie augi nenovītīs, tad eksperiments būs izdevies?
Redaktors tieši 6.01.2014 domāja šādi:
Domāju, ka eksperimenta izdošanās nebūs augu nenovīšana, bet gan jebkādi rezultāti, kas tiks iegūti šajās dienās. Tie pavērs ceļu jau citiem, specifiskākiem pētījumiem un eksperimentiem, iespējams, jau reālai autonomai siltumnīcas sistēmai, kas spētu sevi uzturēt uz Mēness.
Un iestrādes noderēs arī uz Marsa. Tur "augsne" ir pat piemērota dārzeņiem.
Ands tieši 7.01.2014 domāja šādi:
A kā tad ar temperatūru? Ja noliks gaišajā pusē visas tās dienas, tur viss neizkaltīs? Jeb kā tā siltumnīca darbosies?
Jupis tieši 8.01.2014 domāja šādi:
Ands
Droši vien siltumnīcai komplektā būs saules baterijas ar akumulatoru un termoregulācijas sistēmu, lai neizceptos vai neapsaltu viss pirmajās 3 minūtēs :)
Redaktors
Marsa zeme piemērota dārzeņiem? Nu droši vien atkarīgs, ko uzskatam par piemērotu, taču ja Marsa siltumnīcā zemē vienkārši iebāztu burkāna sēklu, diez vai tur kaut kas izaugs. Drīzāk to sēklu oksidēs perhlorāti, peroksīdi un citi draņķi, taka nekas pāri nepaliek.
Redaktors tieši 8.01.2014 domāja šādi:
Jupis:
Varbūt tik bēdīgi nav - http://www.jpl.nasa.gov/news/phoenix/release.php?ArticleID=1766
Protams, gan jau būs vietas, kur "augsne" nebūs piemērota nekā audzēšanai, bet uz Zemes arī ir vietas, kur, lai kaut ko izaudzētu, ir jāpatērē vairāk resursu nekā varētu dabūt atpakaļ.
Jupis tieši 9.01.2014 domāja šādi:
Slāpeklis vai fosfors var dot iespēju kaut kam augt uz Marsa virsmas, tas tiesa. Taču tur esošie oksidētāji kombinācijā ar UV starojumu iznīcina organiskās vielas vairāku stundu laikā. Pastāv iespēja, ka kāds organisms tur spēj izdzīvot, taču vide ir nejauka un ļoti agresīva. Visu noteiks eksperimenti :)
http://meetingorganizer.copernicus.org/EPSC-DPS2011/EPSC-DPS2011-1328.pdf
renrins tieši 11.01.2014 domāja šādi:
Ok, bet kādēļ nevar uzreiz eksperimentēt uz Marsa. Manuprāt apstākļi uz Mēness ir stipri savādāki nekā uz Marsa. Jeb kļūdos?
Spam tieši 16.01.2014 domāja šādi:
Tāpēc, ka aizsūtīt siltumnīcu uz Marsu ir daudz dārgāk nekā sūtīt uz Mēnesi. Mēnesim tāpat kā Marsam no mūsu kā organismu viedokļa magnētiskais lauks ir nenozīmīgs, kas nozīmē, ka lai kas tur augtu, tas tiks bombardēts ar kosmiskajiem stariem. Marsa gravitācija ir vājāka nekā uz Zemes, bet uz Mēness tā ir vēl vājāka. Mēness ir tuvākā vieta, kur pētīt vājas gravitācijas un kosmisko staru iedarbību uz dzīviem organismiem.