ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vai kosmiskais starojums apdraud ceļojumus kosmosā?


Publicēts: 22.10.2014

Cilvēka nogādāšana uz Marsu ir gan valstu aģentūru, gan privāto organizāciju mērķis. Tomēr jārēķinās, ka ceļojums nebūs kā vienkārša pastaiga parkā, pat ne kā brauciens ar burukuģi pāri jūrai, pat ne kā lidojums uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Ceļojuma dalībniekiem nāksies saskarties ar daudziem riska faktoriem, tai skaitā radiāciju, kuras intensitāti dažādās Saules sistēmas vietās, kā arī ietekmi uz cilvēku, zinātnieki cenšas izpētīt dažādos eksperimentos.

Kā secinājis Ņūhempšīras universitātes Zemes, okeānu un kosmosa izpētes institūta asociētais profesors Nātans Švadrons un viņa kolēģi no fizikas departamenta, pateicoties neparastajai un ļoti zemajai Saules aktivitātei, Saules vējam šobrīd raksturīgs ļoti neliels blīvums un vājāks magnētiskais lauks, kas rada labvēlīgus apstākļus kaitīgā kosmiskā starojuma intensitātes pieaugumam.

"Saules uzvedība pēdējā laikā ir mainījusies, tā šobrīd ir tāda, kāda nav novērota gandrīz 100 gadus," teica CRaTER teleskopa vadošais pētnieks Švadrons, piebilstot, ka kosmisko lidojumu laikmetā pārsvarā novērots 11 gadu aktivitātes cikls, kur sešu līdz astoņu gadu ilgam minimumam seko divu līdz trīs gadu periods, kurā Saule ir izteikti aktīvāka. "Kopš 2006. gada mēs novērojām ilgāko Saules minimumu un vājāko Saules aktivitāti, kāda novērota kosmisko lidojumu laikmetā."

Šie apstākļi ir nodrošinājuši kosmiskā starojuma intensitātes pieaugumu, sasniedzot augstāko līmeni kopš kosmisko lidojumu pirmsākumiem. Radiācijas draudi ilgtermiņa misijām ir palielinājušies.

"Lai arī šiem apstākļiem nevajadzētu kļūt par bremzējošo faktoru ilgtermiņa misijām uz Mēnesi, asteroīdiem vai pat Marsu, galaktiskā kosmiskā starojuma intensitāte ir vērā ņemams un riskus radošs faktors, kas ierobežo misiju iespējamo ilgumu," skaidroja Švadrons.

Ņūhempšīras universitātes speciālistu izstrādātais starojuma uztvērējs CRaTER atrodas uz NASA Mēness izpētes zondes Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO). Tā "sirds" ir materiāls, kas tiek dēvēts par "audiem līdzvērtīgu plastmasu", kurā iebūvētie uztvērēji reģistrē starojuma intensitāti.

Galaktikas kosmisko staru jonizējošais starojums un Saules enerģētiskās daļiņas joprojām ir būtisks izaicinājums ilgtermiņa pilotējamajiem lidojumiem kosmosā. Radiācija cilvēkiem rada gan akūtus (radiācijas slimība), gan ilgtermiņa efektus, tai skaitā veicina ļaundabīgo audzēju attīstību un bojā tādus orgānus kā sirdi un smadzenes.

Pēdējā Saules minimuma laikā reģistrētais kosmiskā starojuma augstais līmenis nozīmē to, ka astronauti ārpus kosmiskā kuģa aizsargsienām var atrasties īsāku laiku. Samazinās arī laiks, cik ilgi astronauti vispār var uzturēties kosmosā. Tiek uzskatīts, ka nākamā Saules aktivitātes cikla minimuma laikā tas būs par 20% īsāks nekā iepriekšējā ciklā.

The University of New Hampshire

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!