ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Superledusskapis


Publicēts: 23.07.2008

Ja gribat atdzesēties visaukstākajā vietā mums zināmajā visumā, tad nekur tālu nebūs jābrauc. Tepat Eiropā, uz Šveicas un Francijas robežas meklējams tunelis, kurā ir vietas, kas atdzesētas līdz 1,9 K jeb -271oC. Neiedomājami stindzinošs aukstums...

Lielais daļiņu paātrinātājs (LHC) tuvojas brīdim, kad tiks nospiesta "lielā, sarkanā poga" un sāks darboties viena no fantastiskākajām ierīcēm uz Zemes. Pēdējās stadijās notiek ierīces magnētu atdzesēšana līdz 1,9 K. Šo temperatūru nodrošinās šķidrs hēlijs. Magnēti ir izvietoti aplī un veido milzīgu gredzenu, kurš savukārt ir izvietots milzīgā tunelī ar kopējo garumu 27 km.

Kad LHC būs gatavs darbam, tiks palaisti divi daļiņu stari, kuri sastāv no protoniem, un paātrināti. Katrs no stariem tiks izšauts savā virzienā un dosies viens otram pretīm ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Kad tie satiksies, notiks daļiņu sadursme. Zinātnieki cer kataklizmas atliekās ieraudzīt jaunas daļiņas, kas iespējams palīdzēs izprast kosmosa sākotni un tā uzbūves pamatprincipus.

LHC kļūs par visvarenāko fizikas eksperimentu, kas spēs imitēt apstākļus, kādi bija tieši pēc Lielā sprādziena.

Patlaban seši no astoņiem LHC sektoriem ir atdzesēti līdz temperatūrai, kas svārstās no 4,5 K līdz 1,9 K. Zemākā novērotā temperatūra visumā ir 2,7K jeb -270oC.

Roberto Sabāns no LHC komandas pastāstīja, ka, lai iegūtu spēcīgus magnētiskos laukus bez milzīga enerģijas patēriņa, magnētiem jābūt ar supervadītāja īpašībām, kuras iegūstamas īpaši zemās temperatūrās.

Hēlijs pie 2,2K kļūst par superšķidrumu, kurš efektīvi vada siltumu un ātri dzesē.

Līdz šim neviena daļiņu fizikas iestāde nav darbojusies tik milzīgā mērogā ar tik zemām temperatūrām. Kā pastāstīja Roberto Sabāns, tehnika līdz šim darbojas nevainojami.

Nesen vienā no sektoriem notika testi, kuru rezultātā LHC komandai bija iespējams pārbaudīt gan tehniku, gan programmatūru un iegūt pieredzi, kā varētu darboties pilns gredzens.

Papildus tam LHC magnēti tiek pakļauti elektriskiem testiem. Katrā sekotorā ir aptuveni 200 elektriskās ķēdes. Vienā ķēdē maksimums var būt saslēgti 154 magnēti, minimums - viens. Elektriskajos testos tiks pārbaudīta arī to spēja izturēt 12 000 ampērus stipru strāvu.

"Mēs ieslēdzām katru ķēdi, lai pārliecinātos, ka tā darbojas kā vajadzīgs. Tomēr primārais uzdevums ir pārliecināties, ka visas drošības sistēmas ir kārtībā," skaidroja Sabāns.

Pilnīga LHC atdzesēšana varētu būt pabeigta pēc divām nedēļām, ja netiks atklātas nopietnas problēmas. Magnētu pārbaude ilgs vēl dažas nedēļas. Pirms LHC tiks iedarbināts, protonu stari tiks paātrināti daļiņu paātrinātāja ķēdē, kas tiek dēvēti par inžektoriem. Tiklīdz aparāts ir pilnībā atdzisis un gatavs darbam, daļiņu stari tiks palaisti galvenajā gredzenā, lai fiziķi un astronomi varētu ielūkoties visuma pirmsākumos.

BBC & CERN

Komentāri

  1. cits Jānis tieši 23.07.2008 domāja šādi:

    Hmm man kautkā bail no šī eksperimenta, ja nu tiešām izdodas radīt kautko kas iznīcinās visu pasauli.

  2. kkk tieši 24.07.2008 domāja šādi:

    mazu melno caurumiņu...;)

  3. latīrs tieši 24.07.2008 domāja šādi:

    Patiešām,kā tad ir ar drošību? Ja nu kas nošķīst greizi? Ar kādām sekām nāksies rēķināties?

  4. KPax tieši 24.07.2008 domāja šādi:

    Melnie caurumi rodas (var rasties) katru mīļu brīdi, starojumam no kosmosa saduroties ar Zemes atmosfērā esošajām daļiņam. Tikai šie mazie melnie caurumiņi acumirklī sabrūk radiējot...

  5. NixN tieši 25.07.2008 domāja šādi:

    Tikai aizmirsi piebilst ka tā ir tikai teorija. Nav pierādīts ne tas ka viņi rodas ne arī tas ka viņi sabrūk. Vienu gan var apgalvot droši- LHC taps piestartēts jebkurā gadījumā. Nu tad arī manīs kas tur un kā...

  6. kkk tieši 25.07.2008 domāja šādi:

    Nav izslēgts arī, ka neatklās neko jaunu.

  7. KPax tieši 26.07.2008 domāja šādi:

    Kad kosmiskie stari saduras ar atmosfērā esošajām daļiņām, notiek apmēram tas pats, kas tiks simulēts LHC. Tātad fakts, ka mēs te vēl rakstam komentārus, nozīmē, ka viss ir diezgan droši:). Melnajiem caurumiem ir interesanta īpašība, - to temperatūra ir apgriezti proporcionāla to masai, t.i., jo masīvāks ir melnais caurums, jo tas ir aukstāks. Savukārt, jo tas ir aukstāks, jo mazāk tas radiē, un otrādi - mazie melnie caurumiņi ir ārkārtīgi karsti un līdz ar to radiē tā, ka paši momentāli sabrūk.

  8. NixN tieši 26.07.2008 domāja šādi:

    Nesanāk gluži tas pats. Kosmiskajiem stariem (kuriem ir milzīgs ātrums) saduroties ar atmosfēru (kurai attiecībā pret zemi ir nekāds ātrums) tiek radītas daļiņas ar joprojām ļoti lielu ātrumu, kurš ir pietiekams lai tās aizlidotu prom no zemes gravitācijas uz visiem laikiem. LHC daļiņas tiks triektas viena pret otru ar aptuveni vienādu ātrumu kā rezultātā ja kaut kas nelabs tiek radīts tam var būt tik zems ātrums ka to spēj noturēt zemes gravitācija. Ap to arī visa jezga principā...

  9. dzimmijs13 tieši 26.07.2008 domāja šādi:

    Bailes no nezināmā ir pilnīgi dabiska cilvēka reakcija. Nekas īpaši jauns nebūs.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!