Par to, kāpēc pavadoņus dažkārt mēdz saukt par sputņikiem un kāpēc pirmais kosmosā lidoja Gagarins
Publicēts: 12.04.2010
1957. gada 4. oktobris un 1961. gada 12. aprīlis uz visiem laikiem ir ierakstīti kosmosa iekarošanas vēsturē kā PSRS triumfa dienas. Šīs valsts kontā ir gan pirmais mākslīgais pavadonis, gan pirmais cilvēks kosmosā. Kāpēc ASV nekļuva par pirmajiem kosmosa iekarotājiem, lai arī no uzvaras šajā sacensībā abas valstis šķīra pavisam nedaudz?
Meklēdams materiālus par automātisko kosmisko aparātu misijām, uzdūros lieliskai grāmatai: krievu raķešu vadības sistēmu konstruktora, savukaik S.P.Koroļova un vēlāk V.P.Mišina vietnieka Borisa J. Čertoka (dzimis 1912.g.) atmiņu stāstam četros sējumos “Raķetes un cilvēki”. Tas brīvi pieejams šajā adresē.
Jāpiebilst, ka grāmata ir par NASA līdzekļiem tulkota arī angliski un kā liecina šis ieraksts, kā īsti enciklopēdiska rokasgrāmata atrodama uz daudzu NASA speciālistu darba galdiem.
Autors ir bijis aktīvs dalībnieks praktiski visu PSRS kosmisko programmu tehnisko līdzekļu radīšanā un strādā nozarē jau kopš 2. Pasaules kara beigu posma.
Šeit, analizējot viņa sniegto informāciju, mēģinu izdarīt īsu kopsavilkumu par to, kas kosmiskās telpas apguves sākuma posmā noteica PSRS prioritāti un ASV atpalikšanu. B.Čertoka darbā atrodama ļoti detalizēta informācija gan par pašu raķešu izstrādi, gan par šī darba organizatorisko struktūru un politisko gaisotni PSRS tai laikā. Taču šādas īsas un konkrētas salīdzinošās analīzes trūkst, jo “uzvarētājus netiesā”, bet zaudētājus aizmirst.
Nemēģinu te izdalīt atsevišķi divus PSRS triumfus – pirmo pavadoni un J.Gagarina vēsturisko lidojumu, jo tie notika izmantojot ļoti līdzīgus tehniskos risinājumus un arī organizatoriskā un politiskā situācija abos gadījumos maz atšķīrās.
Zemāk minētos 12 faktorus esmu mēģinājis sarindot pēc dilstošā secībā pēc to nozīmīguma un vadoties pēc B.Čertoka grāmatās iegūtās izpratnes par tiem.
- PSRS: galvenā konstruktora Sergeja P. Koroļova konstruktora ģēnijs un personība un viņa ietekme varas aprindās.
ASV: V. fon Braunu varas gaiteņos vienmēr uztvēra kā ārkārtīgi augstas klases ekspertu, taču pat popularitātes maksimumā viņam nebija gandrīz nekādas politiskās ietekmes.
- PSRS: Ņ.S.Hruščova vienpersonīgā ietekme uz daudziem stratēģiskiem lēmumiem valstī kopā ar viņa personisko aizrautību ar kosmosa apguvi un izpratne par to kā ārkārtīgi nozīmīgu propagandas līdzekli.
ASV: līdz pat slavenajai Dž.F.Kenedija 1961. gada 25. maija runai valsts vadības redzamā interese par kosmonautikas jautājumiem bija samērā zema; tā radās tikai pēc PSRS acīmredzamā triumfa un ASV ideoloģiskās sakāves šai jomā.
- PSRS: citu militāro sektoru bremzēšana par labu stratēģiskajām raķetēm kā apsteidzošai alternatīvai aviācijai un vēlāk arī civilās kosmonautikas kā iedarbīga propagandas līdzekļa attīstībai. Tas pasaules sabiedrībā radīja iespaidu par PSRS pārsvaru vai vismaz līdzsvaru arī stratēģisko kaujas līdzekļu jomā.
ASV: raķešu izstrāde militārajā sektorā notika, nepietiekami novērtējot to nozīmi. Bija pārliecība par to, ka stratēģisko ieroču nogādes galvenie līdzekļi – stratēģiskie bumbvedēji ir pietiekams risinājums; tas neveicināja lielas kravnesības un tāldarbīgu raķešu izstrādi. Izstrādes civilajā sektorā balstījās galvenokārt uz zinātnes administrācijas grantiem un entuziastu darbību.
- PSRS: pateicoties programmas slepenībai, tika iegūta laika rezerve, kas ļāva nesējlīdzekļus izstrādāt gan saspringtā, taču reālā grafikā.
ASV: pašpārliecinātība par savu tehnisko pārākumu nekādi neveicināja raķešu programmu ātru attīstību, bet laika periods kopš 1957. gada nebija pietiekams, lai koordinētas vadības trūkuma apstākļos iedzītu nokavēto. Pat NASA izveidošana 1958. gada 1. oktobrī nedeva gaidītos augļus pietiekami ātri.
- PSRS: visu valsts labāko spēku iesaistīšana nesējlīdzekļu izstrādē. Veiksmīga fundamentālās zinātnes iesaistīšana gan stratēģijas izstrādē, gan konkrētu problēmu risināšanā.
ASV: kosmosa pētījumu administrācijām DARPA un NACA, kas bija NASA priekšteči un sākotnēji arī pašai NASA nebija vajadzīgās ietekmes un šis administrēšanas modelis sāka efektīvi darboties tikai pēc reorganizācijas 60. gadu sākumā. Līdz tam visas izstrādes notika, izmantojot galvenokārt pašu izstrādātāju pieredzi; sadarbība savā starpā un ar akadēmiskās zinātnes institūcijām bija salīdzinoši vāja.
- PSRS: sistemātiska vācu (V-2) pieredzes novērtēšana, izstudēšana un kritiska analīze. Atvērtība jauniem tehniskiem risinājumiem un nepiemēroto savlaicīga atmešana: R-1 (V-2 replika) izmēģinājumu beigšana jau 1947. gadā.
ASV: ilgstoši mēģinājumi uzlabot šo morāli novecojušo nesējlīdzekli – faktiski pat līdz 1950. gadu sākumam – un izmantot tā tehniskos risinājumus arī turpmākās izstrādēs.
- PSRS: straujš, bet konceptuāli pamatots un konsekvents pakāpeniskums nesējlīdzekļu izstrādē; daļēji izriet no iepriekšējā. Neparasti veiksmīgā nesējraķetes R-7 koncepcija un konstrukcija un vienlaikus tās nepiemērotība militāriem mērķiem, kā dēļ militārās aprindas nevarēja pretendēt uz tās izmantošanu kaujas līdzekļa statusā.
ASV: daļēji skat. 3.p., vienotas programmas trūkums un mēģinājumi sākotnēji panākt rezultātus ar nosacīti primitīviem risinājumiem un to kombinēšanu.
- PSRS: galveno konstruktoru viedokļu saskaņa un veselīga konkurence (apm. līdz 1960. gadam) nesējlīdzekļu un to dzinēju radīšanā.
ASV: vienotas programmas trūkuma apstākļos resoru un uzņēmumu sadarbība bija ļoti ierobežota.
- PSRS: gandrīz neierobežots finansējums – “lēta” nauda uz citu tautsaimniecības nozaru un pašas kosmonautikas sociālās infrastruktūras rēķina.
ASV: tieši otrādi; līdz NASA izveidošanai finansējums lielā mērā pēc “atlikuma” principa. Nozīmīgs mērķa finansējums parādījās tikai kādu laiku pēc krievu Sputņik-1 palaišanas, kad par izdoto līdzekļu apjoma nepieciešamību varēja sākt pārliecināt Kongresa budžeta komisiju.
- PSRS: viena tipa vadības sistēmu izmantošana militārajā raķešbūvē un civilajā kosmonautikā. Tas līdz zināmam laikam nodrošināja arī militāristu atbalstu pat neskatoties uz 3.p. minēto.
ASV: nozares sākotnējās sadrumstalotības dēļ dažādām sistēmām tika izmantoti ļoti atšķirīgi un nereti nesavietojami risinājumi, kam bieži nebija sērijveida produkta raksturs. Tas traucēja savstarpējai pieredzes pārņemšanai un izmantošanai pēc tam, kad tas kļuva aktuāli.
- PSRS: personāla aizrautība idejas vārdā + ideoloģiskais un varas spiediens. Relatīvi zemas izstrādes izmaksas. Lēti cilvēkresursi virszemes tehniskās sagatavošanas darbiem. Augstas riska pakāpes akcepts no visām iesaistītajām pusēm.
ASV: izstrāde dārga, jo prasa lielu skaitu ļoti labi apmaksātu speciālistu. Nevar apgalvot, ka viņiem trūka entuziasma, bet valsts vēsturiskās tradīcijas attieksmē pret to noteica augstu izmaksu neizbēgamību. Rupja spiediena izdarīšana uz izstrādātājiem un izpildītājiem gandrīz neiedomājama un neiespējama.
- PSRS: nesējlīdzekļu laba standartizācija un relatīvais lētums sērijveida izgatavošanā, kas ļāva veikt lielu skaitu izmēģinājumu lidojumu, kaut arī ne vienmēr pietiekami labi sagatavotu.
ASV: plašā stendu izmēģinājumu sistēma ļāva panākt lielāku lidojumu drošumu, taču aizkavēja programmu izpildi un bija mazāks reālā lidojumā iegūtās pieredzes apjoms.
Par to, kāpēc mazliet vēlāk viss sagriezās kājām gaisā – nākamajā rakstā.
Rakstu sagatavoja Jānis Kauliņš,
aka Nelabojams
Komentāri
