Par to, kāpēc frāze =Ērglis ir nolaidies= tika pateikta angliski, nevis krieviski
Publicēts: 13.04.2010
Kāpēc tad krieviem neizdevās? Kāpēc tad amerikāņi aizlidoja? Kur slēpjas amerikāņu panākumu, bet krievu neveiksmes atslēga? Kāpēc Mēnesi iekaroja amerikāņi, bet krieviem tas aizgāja gar degunu?
Borisa Čertoka atmiņstāsta pēdējais sējums tieši veltīts jautājumam – kāpēc tad krieviem neizdevās? Un kā sarkans pavediens šis jautājums vijas cauri vēl vismaz diviem sējumiem no pirmajiem trim. Autors izsmeļoši atbild uz to analizēdams gan PSRS, gan amerikāņu kosmiskās programmas un to tapšanas apstākļus, taču īsa, rezumējoša kopsavilkuma grāmatā nav. Mēģināju tādu salikt uz lapas, lai rastu kādu pārskatu pirmkārt pats sev (kas bija ierosme šī un pēc tam arī iepriekšējā raksta sagatavošanai). Sanāca 13 tādi kā ģenerālie punkti, kas aptver visus galvenos kosmisko nozari ietekmējošos faktorus tai laikā un ir sakārtoti dilstošā svarīguma secībā atbilstoši no augšminētā avota manis iegūtajai izpratnei par problēmu. Taču tūdaļ pat radās jautājums – kāpēc tad amerikāņi aizlidoja (tiesa, daži to apšauba, bet tas vairāk ir medicīniskas diagnozes vērts temats)? Nepretendēju uz neapstrīdamu un izsmeļošu viedokli, bet lūk, atbildes.
- PSRS: nacionālā stratēģiskā uzdevuma trūkums, ko noteica politiskās nostādnes un visu izstrāžu slepenība.
ASV: sāka tieši ar to, ka prezidents Dž.F.Kenedijs Mēness sasniegšanu pasludināja par vispārnacionālu uzdevumu.
- PSRS: kopš 1960. gadu vidus spēkā pieņēmās pārmērīga valstiskā centralizācija, kas kavēja lēmumu operatīvu pieņemšanu, reizēm vispār to nobremzēja vai spieda turēties pie neadekvātiem vai novecojušiem risinājumiem. Partijas diktāts, nerēķinoties ar realitātēm un bieži vien politisku apsvērumu vadīts.
ASV: izpildītāju brīva rīcība tehniskā uzdevuma ietvaros un pilnīga neiejaukšanās vietējās pārvaldības jautājumos, izņemot termiņu kontroli.
- PSRS: nozares vienotas vadības un finansējuma sistēmas trūkums; faktiski nav pašas nozares; tas noteica ļoti vājas menedžmenta horizontālās saites vai pat antagonismu (piem. Koroļovs-Gluško).
ASV: NASA kā vienojošais posms, bet izpildītāju izraudzīšanās – starp vairākiem iespējamiem sekmīgākā vai arī konkursa kārtībā.
- PSRS: izstrādātāju un izpildītāju pārkrautība ar lielu skaitu ļoti atšķirīga rakstura programmām, kuru izpildi uzdod dažādi resori; šo resoru vadītāju nevērība pret Mēness programmu un tās sekmīga lobija trūkumu partijas augstākajos ešelonos un valdībā.
ASV: viens augstākās prioritātes mērķis un viena programma, kurā katrs mazākais izpildītājs zina, pie kā viņš strādā un apzinās sava darba un tā akurātības svarīgumu.
- PSRS: slepenība, kas:
- traucēja informācijas apmaiņu gan ar ārpasauli, gan starp izpildītājiem izgatavotāju uzņēmumu līmenī;
- nereti izsauca ražošanas kultūras trūkumu, jo visumā apzinīgie izpildītāji bieži nezināja, pie kā patiesībā strādā un kāda nozīme ir pedantiskai noteiktās tehnoloģijas ievērošanai “tā un ne citādi”.
ASV: atsevišķu tehnoloģiju komercnoslēpuma līmenis ir lielākais pieļautais slepenības līmenis. Par pārējo interesējas valdību un tas var interesēt arī nodokļu maksātājus, turklāt nereti ir iedarbīga reklāma pašiem izpildītājiem.
- PSRS: nepietiekama vērība izmēģināšanas darbam un virszemes vadības kompleksu attīstībai, kas neļāva savlaicīgi atklāt konstruktīvas un tehnoloģiskas kļūdas vai pat iegūt par tām pietiekamu informāciju lidojuma laikā. Informācijas kompleksa analīze faktiski var notikt tikai pēc lidojuma.
ASV: jebkurais sistēmai notiek visaptveroši stenda izmēģinājumi; pilvērtīga informācijas ieguve lidojuma gaitā un tās pieejamība reālā laikā visiem lidojuma vadības dalībniekiem.
- PSRS: totāla atpalicība pusvadītāju elektronikā un it īpaši skaitļošanas līdzekļos.
ASV: kompakta un droša elektronika visur, turklāt jau ar mikroelektronikas elementiem. Plaša skaitļošanas līdzekļu (t.sk. tipveida) izmantošana gan virszemes kompleksos, gan kosmiskajos objektos.
- PSRS: nereālu termiņu noteikšana, to nepamatota piesaistīšana ideoloģiski nozīmīgiem datumiem un vienlaikus nesistemātiska kontrole.
ASV: termiņi saspringti bet ļoti stingras kontroles apstākļos izpildāmi. Atkāpes no grafikiem mēra nevis mēnešos vai gados, bet stundās.
- PSRS: galveno konstruktoru patvaļība un konflikti, lielā mērā tiešas 3.p. sekas; vienotas tehniskās koncepcijas trūkums. Nepieļaujama konstruktoru raksturu ietekme uz darba procesu un rezultātiem.
ASV: menedžmenta sistēmas nostiprināta V. fon Brauna kompetence un autoritāte stingri diktēja koncepciju konstruktoriem un izpildītājiem, bet deva radošu brīvību tās ietvaros un neradīja būtiskus konfliktus starp viņiem.
- PSRS: neizpratne par vispārējo ražošanas kultūru, kāda nepieciešama kosmiskajā nozarē; tās pielīdzināšana aviācijas specifikai. Piemēram, montāžas cehos drīkst smēķēt, bet sturmēšanas brīžos smēķē pat darba vietā!
ASV: lielākā daļa darba jau tolaik norisa “tīrajos cehos”.
- PSRS: nepareizi funkcionējošu nolaižamo aparātu iznīcināšana lejupejošā trajektorijā, kas neļāva analizēt tehniskās kļūmes pēc lidojuma (“Padomju kosmonautikā nav neveiksmju!”).
ASV: visu neveiksmju sīka, tai skaitā arī publiska analīze, ja pēdējā tika prasīta.
- PSRS: raķetes N-1 pirmo divu pakāpju dzinēju absolūti “vienreizlietojamā” konstrukcija, kas neļāva izmēģināt lidojumam paredzētos eksemplārus.
ASV: katrs mezgls pirms došanās uz orbītu tiek izmēģināts stendā, tai skaitā Saturn-5 galvenie dzinēji.
- PSRS: Ņ.S.Hruščova atbrīvošana no amata 1964. gadā, kas ievērojami mazināja "partijas un valdības" atbalstu Mēness programmai. S.P.Koroļova priekšlaicīgā nāve 1966. gada 14.janvārī; viņa autoritāte iepriekš ļāva kaut kādā mērā mīkstināt lielas daļas augstāk minēto faktoru nelabvēlīgo darbību.
ASV: nacionālā uzdevuma līmenis kopā ar programmas vadības menedžmenta sistēmu nevarēja jūtami apgrūtināt uzdevuma izpildi, “izkrītot” kādam atsevišķam posmam. Tā piemēram, Dž.F.Kenedija nāve praktiski nekādas jūtamas sekas uz šo jomu neatstāja (jāatzīst, bažas par to bija).
Par kosmosa apguves pirmsākumiem ASV B.Čertoks neraksta tik sīki, kā par Gemini-Apollo programmu, tāpēc viena otra mana iepriekšējā rakstā izteiktā tēze var būt strīdīga, taču apzinos, ka šobrīd nevaru veikt īstu analītisku pētījumu šai jomā. Rakstītais ir tikai iespaidi pēc Borisa Čertoka grāmatu izlasīšanas, bet citus materiālus esmu izmantojis minimāli.
Rakstu sagatavoja Jānis Kauliņš,
aka Nelabojams
