Mazliet politikas
Publicēts: 13.01.2009
Parasti politiku un politiķus apeju ar līkumu. Šoreiz izdarīšu izņēmumu. Jaunievēlētais Obama apsver iespēju nojaukt barjeras starp civilo un militāro kosmosa programmu. Tas varētu palielināt kosmisko pētījumu iespējas un paātrināt kosmosa apguvi, galvenokārt, lūkojoties Mēness virzienā.
Viena no galvenajām idejām paredz iespējas izmantot militāros nesējus jaunā Ares I vietā, jo militārie Atlas V un Delta IV ir atstrādāti un droši, kamēr Ares I labākajā gadījumā būs gatavs ap 2015. gadu.
Iespējamās pārmaiņas notiek laikā, kad aug Pentagona raizes par Ķīnas kosmiskajām ambīcijām. 2007. gadā Ķīna sekmīgi iznīcināja kādu savu vecu pavadoni. Tā pilnīgi noteikti ir spējīga iznīcināt ASV militāros pavadoņus. Septembrī Ķīnas taikonauti veica pirmo izgājienu atklātā kosmosā. Tas ir nozīmīgs sasniegums. Ķīna gatavo jaudīgus nesējus, kas varētu sasniegt Mēnesi (2013), orbitālās laboratorijas (2010), ir ieplānota automātiska visurgājēja nogādāšana uz Mēnesi 2012. gadā un galu galā, dažus (vairākus) gadus vēlāk, ķīnieša izsēšanās uz Mēness.
Lai arī ķīnieša izsēšanās uz Mēness nav tiešs drauds ASV drošībai, tomēr tā demonstrēs Ķīnas varenību un kosmisko tehnoloģiju līmeni, kas būs salīdzināms ar ASV sasniegumiem. Katrā ziņā, amerikāņi gribētu būt jau priekšā, kad tur ieradīsies ķīnieši.
Pentagona kosmiskā programma 2008. gadā iztērēja $22 miljardus. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā NASA. Par NASA tēriņiem zinām, ka apmēram trešdaļa aiziet Space Shuttle programmai, trešdaļa SKS, pārējais visām citām programmām un pētījumiem. Varam tikai minēt kādus kalnus gāž Pentagons ar savu budžetu.
NASA piedzīvos vismaz piecu gadu pārtraukumu no daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu aizlaišanas pensijā līdz pirmajiem Orion lidojumiem, kas varēs nogādāt sešu cilvēku apkalpi uz SKS un vēlāk arī uz Mēnesi. Šai laikā par astronautu nogādāšanu uz staciju un atpakaļ nāksies maksāt krieviem.
Neviens īsti nezin, cik daudz varētu ietaupīt, apvienojot, piemēram, nesēju programmas. Tās ir tikai idejas. Arī NASA pagaidām nav vērsusies Aizsardzības departamentā ar vēlmi izvērtēt šādu iespēju.
Tikmēr Ķīna plāno automātiskās saslēgšanās orbītā 2010. gadā. Tā ir viena no pamata tehnoloģijām, kas nepieciešama ceļojumam uz Mēnesi. Šī tehnoloģija ietver arī visus iespējamos aspektus pavadoņu pārtveršanai un iznīcināšanai. Pilotējamās kosmosa programmas lielā mērā ir prestiža jautājums, taču tās lieti noder aizsardzības tehnoloģiju testēšanai un novērtēšanai.
Sadarbība starp Pentagonu un NASA nav nekas jauns. Lielās kosmiskās sacensības laikā no NASA pirmsākumiem līdz pat Apollo programmas beigām pastāvēja National Aeronautics and Space Council (1958-1973). Šī organizācija pārraudzīja visas kosmiskās aktivitātes, tai skaitā koordinēja sadarbību starp Pentagonu un NASA. Obama ideja ir atdzīvināt šo organizāciju.
Patreiz grūti spriest, kas no tā sanāks. Kosmisko tehnoloģiju un pētījumu fanu pulciņš dalās divās daļās. Optimisti cer, ka šādā veidā izdosies krietni paātrināt programmu attīstību, veikt vairāk un iespaidīgākas misijas. Pesimisti saka, ka būs tikai vēl vairāk birokrātijas un nekāda labuma. Lai vai kā, iespējams, mēs stāvam jaunas kosmiskās sacensības priekšā. Šoreiz starp ASV un Ķīnu.
Rakstu sagatavoja Ints