Kritiskais muskulis kosmosā
Publicēts: 28.07.2009
Lielākā daļa no jums noteikti ir redzējuši kā astronauti brīvi lidinās apkārt pa kosmosa kuģi. Izskatās ļoti viegli un patīkami. Tomēr šim procesam ir savas ēnas puses, kas skar daudzus veselības aspektus, tai skaitā arī kritisko muskuli - sirdi.
"Kad astronauti atgriežas uz Zemes, ir traucēts ne tikai vestibulārais aparāts," pastāstīja doktors Bendžamins Levins no Teksas Dienvidrietumu Medicīnas Centra. "Ir bojāta arī kaulu un muskuļu sistēma."
Kosmosā vēl lielākā mērā nekā uz Zemes darbojas princips "netrennēsi, pazaudēsi". Visām ķermeņa daļām ir jādarbojas, lai tās paliktu veselas. Kauliem jānes smagums, lai tie saglabātos blīvi un spēcīgi. Muskuļiem ir jāstrādā, lai tie neatrofētos. Tieši tas pats princips attiecas uz cilvēka organisma svarīgāko muskuli - sirdi.
Lai pētītu kā kosmoss ietekmē sirdi, NASA ir uzsākusi jaunu izpētes programmu - Integrated Cardiovascular.
"Mēs zinām, ka astronauti zaudē sirds muskuļa masu un darbaspējas, ja viņi ilgi atrodas mikrogravitācijas apstākļos," pastāstīja Džūlija Robinsone no NASA Džonsona kosmisko lidojumu centra. "Mēs uzskatām, ka tas varētu būt iemesls vājai sirdsdarbībai, zemam asinspiedienam un pat samaņas zudumam, kad astronauts atgriežas normālas gravitācijas apstākļos. Pagaidām mums nepietiek informācijas. Nākotnē astronauti kosmosā pavadīs arvien vairāk un vairāk laika, iespējams pat dzīvos uz Mēness un Marsa. Tādēļ mums jāzina, kas notiks ar viņu sirdīm, ilgstoši atrodoties kosmosā."
Doktors Levins kopā ar doktoru Maiklu Bungo eksperimentā ir iesaistījuši arī vairākus sirds un asinsrites sistēmas speciālistus. "Mēs pētīsim kā, cik daudz un strauji notiek sirds atrofēšanās, ilgstoši atrodoties kosmosā."
Levina eksperimentā piedalīsies Starptautiskās kosmiskās stacijas astronauti. Eksperiments ilgs aptuveni 2 gadus. Tā laikā eksperimentā piedalīsies 12 astronauti. Tiks apkopoti dati pirms un pēc lidojuma, kā arī laikā, kad astronauti atradīsies kosmiskajā stacijā.
"Mēs izmantosim vismodernākos un sarežģītākos instrumentus, lai aplūkotu sirdi un tās kambarus," teica Levins. "Šī būs pirmā reize, kad kosmosā tiks izmantota moderna doplerogrāfija, lai pētītu sirds funkciju. Uz Zemes šos pētījumus papildinās izmeklējumi ar magnetorezonansi. Piemēram, ar ehokardiogrammas palīdzību mēs pētīsim kā sirds jūtas un uzvedas, bet ar magnētisko rezonansi noteiksim atrofijas pakāpi un veidu."
Ehokardiogrammas pamatā ir skaņas viļņu atstarošanās no dažādiem sirds apgabaliem. Šīs atbalsis tiek pārvērstas par kustīgu attēlu, video failu, kurā ārsti var vērot kā asinis plūst cauri dažādām sirds daļām. Izpētot un salīdzinot video failus, kas uzņemti pirms un pēc lidojuma un lidojuma laikā, varēs konstatēt mehāniskās izmaiņas sirds muskulatūrā.
"Mēs centīsimies atbildēt uz jautājumu vai sirds muskulatūra samazinās, vai veidojas rētaudi," piebilda Levins.
Paralēli tiks pētīts vai sirds muskuļa atrofija ietekmē astronautu spēju veikt vingrojumus un neparasta sirds ritma izveidošanos kosmiskā lidojuma laikā.
"Pētījuma rezultāti palīdzēs mums izstrādāt labākus vingrinājumus," teica Robinsone. "Mēs ceram arī uzzināt, kam jāpievērš uzmanība astronautu sirdīs, pirms viņus sūtīt, piemēram, uz Marsu. Iespējams mums izdosies noteikt riska faktorus, kas palīdzēs atlasīt labākos kandidātus ilgstošiem lidojumiem."
"Iespējams, mēs atklāsim, ka sirdij kosmosā nekas nekaiš un patlaban izmantotās metodes ir pietiekami labas, lai uzturētu astronautu sirdis veselas. Tad lidojuma ārsti varēs pievērsties citām svarīgām problēmām, tādām kā kaulu blīvuma zudumam un radiācijai."
Tāpat šis pētījums palīdzēs atrast un izstrādāt optimālos rehabilitācijas plānus cilvēkiem šeit uz Zemes. "Informācija, kuru mēs iegūsim šajos eksperimentos, noderēs ilgstoši imobilizētu un nekustīgi gulošu pacientu rehabilitācijā, kā arī iedzimtu sirds slimību un pat normālas novecošanas gadījumos," piebilda Robinsone.
NASA
Komentāri
