Kosmosa izpēte un aukstais karš
Publicēts: 14.05.2009
Zondes, kas lido tālāk par Jupiteru, nevar izmantot Saules enerģiju, jo tās atrodas pārāk tālu no Saules. Šīs zondes ir atkarīgas no aukstā kara blakusprodukta - plutonija-238. Aukstais karš ir beidzies, līdz ar to plutonija-238 rezerves izsīkst.
ASV pārtrauca ražot kodolieročus pirms aptuveni 20 gadiem. NASA savus iztrūkumus kompensēja ar piegādi no Krievijas. Tomēr arī "lielā brāļa" rezerves tuvojas beigām. 2018. gadā plutonijs-238 būs beidzies un alternatīvas šai degvielai joprojām nav.
ASV ir iecerējuši atsākt plutonija-238 ražošanu. ASV enerģijas departaments ir atvēlējis 30 miljonus USD, lai uzsāktu ražošanas plānošanu un tehnoloģiju atjaunošanu. Lai saražotu 11 mārciņas gadā (aptuveni 5 kg) vērtīgās degvielas, enerģijas departamentam nāksies šķirties aptuveni no 150 miljoniem USD gadā.
"Ja mums nebūs šī materiāla, nebūs tālo kosmosa misiju," piebilda Džona Hopkinsa universitātes zinātnieks Ralfs Maknats. "Bez šī materiāla daudzas lietas tiks apstādinātas uz ilgu laiku."
Pēdējās divas misijas, kurās tiek izmantots plutonijs, ir Cassini un New Horizons. Zondes, kuras darbina plutonija izotops, darbojas ļoti ilgi. Voyager, kas startēja 1977. gadā, varētu darboties līdz pat 2020. gadam.
Nākamā tuvākā misija, kurā tiks izmantots plutonijs, ir Mars Science Laboratory, kas startēs 2011. gadā, kā arī atkārtotais ceļojums uz Jupitera sistēmu.
Saules enerģija ir daudz labāka nekā plutonijs, jo tā ir lētāka un drošāka. Tomēr Saules enerģija pietiekamos apmēros nav pieejama visos Saules sistēmas nostūros, tai skaitā arī Mēness tumšākajos krāteros.
Discovery
Komentāri
