Saules raža
Publicēts: 3.06.2008
Tikai vienu kilometru gara makslīgo pavadoņu ķēde, kas atrastos geostacionārajā orbītā ap Zemi, saražotu gada laikā tik daudz enerģijas, kas līdzvērtīga visām naftas rezervēm uz Zemes.
Pirmo reizi ideja par Saules enerģiju uztverošajiem paneļiem radās 1968. gadā, kad to izvirzīja ASV zinātnieks Pīters Glasers. NASA 1970ajos gados veica projekta izpēti, bet tobrīd ideja šķita pārmēru dārga un globālā sasilšana nebija vārdu salikums, kas parādās vismaz 10 reizes vienā laikrakstā. Šobrīd šis alternatīvais enerģijas ieguves veids ir atkal piesaistījis interesi. Mūsdienās, kad naftas cenas ceļas ne pa dienām, bet stundām, un arvien aktuālāki paliek Zemi saudzējošie enerģijas veidi, Saules paneļu izvietošana geostacionārajā orbītā vairs nešķiet dīvaina un nevajadzīga naudas šķērdēšana. Patlaban ir daudz neatbildētu jautājumu, bet starptautiskajai sabiedrībai sadarbojoties, būtu iespējams īstenot šo neierobežotās enerģijas ieguves veidu.
Uz Zemes apjomīgu Saules paneļu masīvu izbūvei ir daudz šķēršļi - zemes trūkums, gaismas trūkums un nakts. Izvietojot paneļus kosmosā, varētu atbrīvoties no visiem šiem šķēršļiem. 1970tajos gados šī projekta izmaksas tika lēstas 1 triljons USD. Šāda summa nebija pa spēkam nevienai no pasaules valstīm. Šobrīd ceļojumi kosmosā paliek arvien lētāki un Saules enerģijas "ražas novākšanai" ir daudz pozitīvu aspektu, lai atkal atgrieztos pie šī jautājuma.
Interesanti, ka šo enerģijas ieguves veidu reanimē ne jau pasaules attīstītākās un bagātākās valstis. Indija un Ķīna ir sasniegusi kritisku punktu energo resursu patēriņā un spējā to saražot. Viņu vienīgā loģiskā izvēle ir meklēt neierobežotu enerģijas avotu ārpus Zemes.
Pranavs Mehta dzīvo Gujaratā, vienā no bagātākajiem Indijas štatiem, kur nekad netrūkst elektrības. Turpretī tūkstošiem citu ciemu Indijā cieš no elektrības trūkuma vai pilnīgas neesamības.
"Mums jāpiegādā enerģija šiem ciemiem," pastāstīja Mehta. "Indijas lauku reģioni smagi cieš no elektrības trūkuma."
Līdz 2030. gadam Indijas valdība plāno realizēt vairākus milzīgus projektus, lai saražotu vismaz 700 000 megavatus papildus jau esošajiem apjomiem. Lielākā daļa enerģijas tiks ražota ogļu stacijās. Mehta cer, ka izdosies realizēt Saules paneļu izvietošanu geostacionārajā orbītā un tādejādi apgādāt savu dzimteni ar milzīgiem enerģijas krājumiem.
"Tas būs kā vardes lēciens salīdzinājumā ar patreizējo rāpošanu," teica Mehta.
Arī Krievija un ES ir izrādījušas interesi par šiem projektiem. Japāna, kura kosmosa enerģiju izpētē ir ieguldījusi miljoniem dolāru, drīzumā plāno izveidot nelielu demonstrācijas moduli.
Visdārgākā būtu pašas konstrukcijas izveide, bet jāņem vērā, ka nācija, kura izveidos šādu paneļu masīvu, kļūs enerģētiski neatkarīga un pārvērtīsies par lielāko enerģijas eksportētājvalsti. Patlaban nav skaidrs, kā īsti enerģija tiks nogādāta uz Zemi, kur to uztvers speciālas iekārtas. Vēl viens liels pluss šādu paneļu izveidei ir to neatkarība no karadarbības un dabas stihijām.
"Būs nepieciešams liels darbs, daudz plānošanas un milzu nauda, bet tas ir iespējams," piebilda Džordža Māršala institūta direktors Džefs Koiters.
Visoptimistiskās prognozes liecina, ka šāds pavadonis vai to komplekss varētu parādīties un sākt darboties ap 2020. gadu, bet tikai tādā gadījumā, ja darbs pie tā tiktu uzsākts nekavējoties.
CNN
Komentāri
KPax tieši 7.06.2008 domāja šādi:
"Visdārgākā būtu pašas konstrukcijas izveide,..." Nu, mazliet varētu maksāt arī tās nogāde ģeostacionārajā orbītā.