Kosmiskais starojums un piepūstais atkritumu maiss
Publicēts: 22.05.2009
Iedomājieties milzu atkritumu maisu 120 metrus augstu un 140 metrus diametrā, kas piedevām sver aptuveni 1800 kilogramus. Patlaban šis maiss, kas piepildīts ar hēliju, lido augstu atmosfērā ar aptuveni 40 mezglu lielu ātrumu.
Lai arī patiesībā tas nav nekāds atkritumu maiss, šo balonu, kas spēj lidot lielā augstumā, ir taisījuši no tāda paša materiāla, no kāda ražo atkritumu maisus.
17. maija rītā balons pacēlās no Esranges kosmosa centra, kas atrodas netālu no Kirunas Zviedrijā. Šajā projektā piedalās Delavēras universitātes zinātnieki un NASA, kura piešķīrusi finansējumu kosmiskā starojuma izpētei aptuveni 950 000 USD apmērā.
Plānots, ka vērtīgā kosmisko staru uztvērēju krava atdalīsies no balona virs ziemeļrietumu Kanādas un līdz zemei tā nolaidīsies ar izpletņa palīdzību.
"Kosmiskais starojums visticamāk rodas mūsu galaktikā esošu supernovu sprādzienu rezultātā," pastāstīja Džons Klems. "Ir labi zināms, ka spēcīgi lādētās daļiņas apdraud astronautus kosmosā un pat avioindustriju darbiniekus lidojumu laikā."
Projekta ietvaros plānots palaist divus balonus. Viens no tiem ir jau lidojošais. Uz tā atrodas vāji lādēto elektronu (LEE) uztvērējs, savukārt otrā balona krava ir anti-elektronu suborbitālā ierīce (AESOP), kas startēs šā gada 23. maijā.
Klems apgalvo, ka katru Zemes atmosfēras kvadrātmetru katru sekundi bombardē tūkstošiem kosmisko staru. Zinātnieks cer, ka iegūtie dati palīdzēs izprast kosmisko staru daudzuma korelācijas ar Saules aktivitāti.
Kā jau mēs zinām, Saules aktivitātes cikla vidējais garums ir 11 gadi. Saules aktivitāte ietekmē kosmiskā starojuma intensitāti. Kad Saules aktivitāte palielinās, kosmisko staru daudzums un intensitāte samazinās. Patlaban Saules aktivitāte ir zema un kosmiskā starojuma intensitāte ir visai augsta.
"Mēs strādājam, lai labāk izprastu kā Saules mainīgais magnētiskais lauks ietekmē kosmiskā starojuma spēju iespiesties Saules sistēmā," piebilda Klems.
University of Delaware
Komentāri
