Komēta ar glicīnu
Publicēts: 19.08.2009
Vai atceraties tādu NASA misiju kā Stardust - zondi, kas apciemoja komētu Wild 2, savāca tās daļiņas no astes un nogādāja uz Zemes? Stardust startēja 1999. gada 7. februārī, bet paraugi uz Zemes nonāca tikai 2006. gada 15. janvārī. Ko gan interesantu zinātnieki ir atraduši šajā komētā?
NASA zinātniekiem komētas Wild 2 paraugos ir izdevies atrast vienu no dzīvībai nepieciešamajiem "būvmateriāliem" - aminoskābi glicīnu.
"Glicīns ir aminoskābe, kuru dzīvie organismi izmanto proteīnu ražošanā. Šī ir pirmā reize, kad aminoskābe tiek atrasta komētā," pastāstīja Džeimija Elsila no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. "Mūsu atklājums apstiprina teoriju, ka daži no dzīvības pamatingredientiem ir veidojušies kosmosā un ir nogādāti uz Zemes ar meteorītu un komētu palīdzību."
"Glicīna esamība komētas sastāvā liecina, ka visumā ir sastopami dzīvībai nepieciešamie komponenti. Tas ir arguments, kas nostiprina pārliecību, ka dzīvība kosmosā varētu būt visai ierasta, nevis reta parādība," piebilda NASA Astrobioloģijas institūta direktors doktors Karls Pilčers.
Proteīni ir dzīvības pamatmolekulas, kuras tiek izmantotas gan kā celtniecības materiāls, gan procesiem nepieciešamie enzīmi. Dzīvības uzturēšanas un nodrošināšanas procesos tiek izmantotas tikai 20 aminoskābes, kas dažādās kombinācijās veido miljoniem olbaltumvielu.
2004. gada 2. janvārī Stardust izlidoja cauri blīvas gāzes un putekļu mākonim, kas ieskāva komētas Wild 2 kodolu. Šī lidojuma laikā panelis, kas pildīts ar aerogēlu, uztvēra ikvienu gāzes un putekļu molekulu. 2006. gada 15. janvārī šis panelis, noslēpts īpašā kapsulā, tika nogādāts atpakaļ uz Zemi. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē analizē šos paraugus, lai atklātu komētu un, iespējams, arī Saules sistēmas vēstures nezināmās lappuses.
"Mēs patiesībā analizējām alumīnija foliju, kas saturēja aerogēlu," pastāstīja Elsila. "Kad gāzes molekulas izlidoja cauri gēlam, dažas no tām iestrēga folijā. Aptuveni divus gadus mēs pilnveidojām aparatūru, lai spētu analizēt tik niecīgus paraugus."
Arī agrāko analīžu laikā, kas tika veiktas Godārda kosmisko lidojumu centrā, glicīna klātbūtne tika konstatēta gan folijā, gan pašā gēlā. Tā kā uz Zemes glicīns ir bieži sastopams, zinātniekiem vispirms vajadzēja izdomāt metodi, kā izslēgt Zemes piesārņojumu. "Nevarēja izslēgt iespēju, ka glicīna esamība bija saistīta ar Stardust veidošanu šeit uz Zemes," teica Elsila. Jaunākajos pētījumos tika izmantota izotopu metode, lai izslēgtu no Zemes nākušā glicīna iespējamību.
Izotopi ir viena elementa dažādu masu versijas. Piemēram, visparastākā oglekļa C 12 atoma kodols ir veidots no sešiem protoniem un neitroniem. C13 izotops ir nedaudz smagāks, jo tā kodolā ir par vienu neitronu vairāk. Kosmiskā glicīna molekulā jābūt vairāk C13 atomiem, nekā glicīnā, kura izcelsme meklējama uz Zemes. Pētnieku komandai šo sakarību arī izdevās atklāt. "Mēs atklājām, ka Stardust atvestajos glicīna paraugos ir ārpuszemes oglekļa izotops, norādot, ka tā izcelsme ir meklējama uz komētas," teica Elsila.
"Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, pastāv augsta iespēja, ka visa paneļa puse, kas bija pavērsta pret komētu, ir pārklāta ar glicīnu, kas radies kosmosā," pastāstīja doktors Daniēls Glevins.
NASA
Komentāri
