Einšteins mājās
Publicēts: 24.03.2009
SETI un citplanētieši vairs nav modē. Pelēko un zaļo cilvēciņu komūnu ir nomainījušas Facebook, Twitter un citas zemiešu organizācijas. Ja nu jums tomēr gribas kādu mistiska izskata ekrāna saudzētāju, kas šķiet daudz noderīgāks par saprāta brāļu izsūtīto signālu ķeršanu, varbūt ir laiks izmēģināt kaut ko jaunu un mājās ievest Einšteinu.
EINSTEIN@HOME ir salīdzinoši jauns projekts, kuru vada Viskonsīnas-Milvoki universitāte un Alberta Einšteina institūts (AEI) Vācijā. Projekts ir piesaistījis vairāk nekā 200 000 brīvprātīgo, kas novēlējuši savus datorus vēl līdz šim neatklātu pulsāru un gravitācijas viļņu meklējumiem.
Šobrīd apstrādājamo datu klāstam ir pievienoti arī dati no Aresibo radioteleskopa. Aresibo ir lielākais "viengabala" radioteleskops uz Zemes. Tas tiek izmantots pulsāru, galaktiku, Saules sistēmas objektu un Zemes atmosfēras izpētei.
Izmantojot pavisam jaunu metodi, kuru izgodrojuši AEI zinātnieki, Einstein@Home Aresibo teleskopa uztvertajos datos meklēs visekstrēmākos visumā mītošos pārus - neitronu zvaigznes, kas rotē ap otru neitronu zvaigzni vai melno caurumu. Līdz šim zinātniekiem bija ļoti grūti atrast pulsārus, kuru orbitālais periods ir mazāks par 50 minūtēm. Izmantojot Einstein@Home milzīgo skaitļošanas jaudu šo slieksni varētu pazemināt līdz 11 minūtēm.
"Ja mums izdotos atklāt pulsāru, kas rotē ap neitronu zvaigzni vai melno caurumu, ar orbitālo periodu zem 1 stundas, tās būtu fantastiskas iespējas pārbaudīt vispārējās relativitātes teoriju un aprēķināt, cik bieži šādas dubultsistēmas saplūst," pastāstīja Džims Kordes no Kornelas universitātes.
"Mūsu ilgtermiņa mērķis ir atklāt gravitācijas viļņus, bet īstermiņā mēs ceram atklāt vismaz dažus radio pulsārus gada laikā, kas varētu būt interesanti Einstein@Home lietotājiem un astronomiem," pastāstīja Einstein@Home vadītājs profesors Brūss Alens.
Aresibo teleskopa dati sākotnēji tiek nosūtīti uz Kornela universitāti un citām PALFA institūcijām. Einstein@Home projektam paredzētie dati tiek pārsūtīti uz AEI Vācijā, kur tie tiek apstrādāti, sagatavoti un tad izplatīti tālāk brīvprātīgajiem. Rezultāti tiek nosūtīti atpakaļ uz AEI, Kornela un Viskonsīnas-Milvoki universitātēm.
Gravitācijas viļņus, kurus 1916. gadā paredzēja Alberts Einšteins, līdz šim nav izdevies atklāt. Pēdējos četrus gadus Einstein@Home projekta ietvaros tika meklēti gravitācijas viļņi US LIGO uztvērēja savāktajos datos.
Savukārt radio pulsāri, kurus atklāja 1960tajos gados, ir ļoti ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas, līdzīgi kā bāka, izstaro radio viļņus. Radio pulsāri, kas ietilpst īsa perioda dubultsistēmās, ir īpaši interesanti objekti, jo tiek uzskatīts, ka šādās sistēmās vispārējās relativitātes efekti darbojas īpaši spēcīgi. Pirmais binārais pulsārs tika atklāts ar Aresibo radioteleskopu 1974. gadā.
Jaunu bināro pulsāru atklājumi palīdzētu precizēt, cik bieži mūsu galaktikā rodas un izzūd dubultzvaigžņu sistēmas, kā arī palīdzētu izvēlēties izpētes objektus, pret kuriem pavērst gravitācijas viļņu uztvērējus.
Ja esat nolēmuši pamēģināt savu veiksmi pulsāru meklējumos, dodieties uz Einstein@Home un sekojiet norādēm.
PhysOrg
Komentāri
