Desmit fakti par Čandras observatoriju
Publicēts: 21.03.2010

Čandras observatorija ir mākslīgais pavadonis, kas Visumu novēro rentgenstaru spektrā. Piedāvājam jums desmit interesantus faktus par šo observatoriju.
-
Čandras observatorija atrodas aptuveni 200 reizes augstāk par Habla teleskopu, kas ir aptuveni 1/3 daļa no attāluma līdz Mēnesim. Orbīta ir elipsveida. Tuvākajā punktā zonde atrodas 10 000 km, bet tālākajā - 140 000 km attālumā no Zemes.
- Čandras observatorija novēro objektus rentgenstaru spektrā. Dažas galaktiku kopas, kurās esošā karstā gāze ir spēcīgs rentgenstaru avots, ir tik milzīgas, ka gaisma no vienas kopas malas līdz otrai ceļo vismaz piecus miljonus gadus.
- Pārvietojoties no viena objekta uz otru, Čandras observatorija griežas lēnāk nekā minūšu rādītājs pulkstenī. Lai pagrieztos tikai par 90 grādiem, observatorijai vajag 31 minūti. Minūšu rādītājs 90 grādus pārvar 15 minūšu laikā.
- Čandras observatorija, kuras garums ir aptuveni 13 metri, ir lielākais mākslīgais pavadonis, kas palaists no vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa.
- Ja Kolorādo štats ASV būtu tik gluds kā Čandras spoguļi, tad Paika smaile (4302 m) būtu mazāka par 2,54 centimetriem.
- Čandras izšķirtspēja ļautu jums skaidri izlasīt STOP zīmi no gandrīz 20 kilometru liela attāluma.
- Čandras observatorija un instrumenti patērē 2 kilovatus elektroenerģijas, kas ir aptuveni tikpat cik matu fēns.
- Gaisma no dažiem kvazāriem, kurus ir novērojusi Čandras observatorija, līdz Zemei ir ceļojusi vairāk kā 10 miljardus gadu.
- Misija STS-93, kuras laikā kosmosā tika nogādāta Čandras observatorija, ir pirmā NASA misija, kuras komandiere bija sieviete - Eilēna Kolinsa.
- Čandras observatorija var novērot rentgenstarus no daļiņām līdz pat to dzīves pēdējai sekundei, kad tās aprij melnais caurums.
Chandra X-Ray Observatory