BOSSa pirmā gaisma
Publicēts: 2.10.2009
SDSS-III (Sloan Digital Sky Survey-III) projekta ietvaros darbojas programma ar interesantu nosaukumu BOSS. 2009. gada 14. septembrī Berkleja laboratorijas zinātnieki ir ieguvuši "pirmo gaismu" šīs ambiciozās programmas ietvaros, izmantojot uzlabotu spektrogrāfisku sistēmu, kas uzmontēta uz Slouna teleskopa Apači observatorijā.
BOSS jeb barionu oscillāciju spektroskopiskā izpēte ir viens no pārdrošākajiem centieniem izmērīt tumšās enerģijas efektus, izmantojot barionu akustiskās svārstības.
BOSS ir viena no lielākajām programmām SDSS-III projektā. BOSS vadošais zinātniskais darbinieks ir Deivids Šlēgels, izpētes vadītājs - Mārtins Vaits un galvenā instrumentu speciāliste - Natālija Roe. Visi trīs zinātnieki ir Berkleja nacionālās laboratorijas darbinieki.
"Barionu oscillācijas ir jauna metode tumšās enerģijas mērīšanai," pastāstīja Šlēgels. "BOSS ietvaros iegūtie dati būs vieni no labākajiem kādi jebkad ir bijuši par visuma lielajām struktūrām."
Pēc daudzām lietainām naktīm Sakramento kalnos, BOSS beidzot veica pirmos mērījumus, kuru laikā tika iegūti aptuveni 800 galaktiku un 200 kvazāru spektroskopijas dati. Šie objekti atrodas Ūdensvīra zvaigznāja virzienā.
Barionu svārstības sākās kā spiediena viļņi, kas izplatījās karstā plazmā visuma agrīnajos attīstības posmos. Tādejādi radās dažāda blīvuma apgabali, kas mūsdienās konstatējami kā kosmiskā mikroviļņu fona variācijas. Šis blīvuma sadalījums tika pārnests uz jaunākām struktūrām un izpaudās kā redzamās matērijas sakopojumi galaktikās, kvazāros, starpgalaktiskajā gāzē un neredzamās tumšās matērijas sakopojumos.
Salīdzinot šīs struktūras dažādos visuma attīstības periodos, ir iespējams izsekot kā visums ir izpleties laika gaitā.
BOSS programmas ietvaros tiks izpētīti 1,4 miljoni spožas sarkanās galaktikas, kuru sarkanā nobīde ir ne lielāka par 0,7 (visums nebija vecāks par 7 miljardiem gadu), kā arī 160 000 kvazāri, kuru sarkanā nobīde ir no 2.0 līdz 3.0 (visums bija aptuveni 3 miljards gadus vecs). Tiks mērīts arī starp galaktikām esošās ūdeņraža gāzes blīvums. Novērojumi tiks veikti piecus gadus.
Esošie SDSS spektrogrāfi tika uzlaboti, lai tie būtu daudz jutīgāki pret sarkano spektra daļu. Berkleja laboratorijā tika izstrādātas īpašas lādiņsaites matricas (CCD), kas daudz efektīvāk uztver spektra daļu, kas ir tuva infrasarkanajam.
"Tālu galaktiku izstarotā redzamā gaisma līdz mums nonāk nobīdīta uz infrasarkano spektra daļu, tādēļ uzlabotās lādiņsaites matricas ļaus mums daudz precīzāk ieskatīties visuma pagātnē," teica Roe.
Pirmie apkopotie rezultāti gaidāmi uz 2010. gada decembri.
Berkeley Lab
Komentāri
