Venērieši
Publicēts: 25.03.2009
ASV zinātnieki jaunākajā Astrobiology žurnālā secina, ka uz Venēras varētu pastāvēt dzīvība. Zinot kāda ir Venēra, šāds apgalvojums šķiet vairāk nekā dīvains. Virsmas temperatūra virs 400 grādiem pēc Celsija šķiet neiespējama ne tikai visekstrēmākajām karstumu mīlošajām baktērijām uz Zemes, bet arī visfantastiskākajām būtnēm rakstnieku garadarbos. Kas gan varētu dzīvot tik nelabvēlīgā vidē?
Izrādās, ka dzīvībai obligāti nav jāatrodas uz planētas virsmas. Mums zināmās dzīvības formas nebūtu spējīgas izturēt tik milzīgu karstumu. Mikrobi varētu dzīvot, vairoties biezajā Venēras atmosfērā. Lai apstiprinātu šo teoriju, zinātnieki aicina NASA apsvērt domu aizlidot līdz Venērai, paņemt atmosfēras paraugus un atvest venēriešus atpakaļ uz Zemi.
"Venēra ir īsta elle," teica profesors Endrjū Ingersols no Kaliforijas tehnoloģiju institūta. "Ja jums izdotos izkļūt cauri sērskābes mākoņiem līdz Venēras virsmai, jūs atklātu, ka tā ir karstāka par plīts virsmu. Uz tās var izkausēt svinu. Ūdens tur nav."
Ir zināms, ka ne vienmēr Venēra ir bijusi tik nepiemērota dzīvībai. Zeme un Venēra ne par velti tiek dēvētas par dvīņu māsām. "Mūsdienu teorijas apgalvo, ka Zeme un Venēra ir attīstījušās līdzīgi. Uz Venēras bija daudz ūdens un uz Zemes - daudz oglekļa dioksīda," piebilda Ingersols.
Vienā brīdī planētu attīstības ceļi sazarojās. Uz Zemes okeānos mītošās dzīvības formas piesaistīja CO2. Uz Venēras, kas atrodas par 30% tuvāk Saulei, okeāni burtiski uzvārījās un iztvaikoja, papildinot siltumnīcas efektu radošo gāzu klāstu.
Lai arī nav skaidrs, cik ilgā vai īsā laika periodā notika šīs izmaiņas, Luijs Irvins no Teksasas universitātes pieļauj iespēju, ka uz Venēras šīs izmaiņas notika pakāpeniski. "Tā varēja ilgi līdzināties Zemei, pietiekami ilgi, lai attīstītos dzīvība."
Ja šāds pieņēmums izrādītos pareizs, tad var uzskatīt, ka Venēras dzīvības formas ir pielāgojušās vides apstākļiem.
Jau labu laiku ir zināms, ka Zemes atmosfērā mīt mikroorganismi, kuriem tā ir patstāvīga dzīves vieta. Nevar noliegt iespēju, ka arī Venēras mākoņos mitinās kādas baktērijas. Kad virsma palika neizturami karsta, mākoņi varēja kļūt par vienīgo dzīvības glābiņu.
Venēras mākoņi atrodas augstu. Tādā augstumā temperatūra un spiediens ir daudz tuvāki tiem apstākļiem, kas vērojami uz Zemes. Tur pat ir sastopams ūdens, lai gan tikai koncentrētas sērskābes formā.
"Ja jūs domājat par dzīvību plašākā aspektā, tad Venēras mākoņos tiešām kaut kas varētu dzīvot," skaidroja Deivids Grīnspūns no Dienvidrietumu izpētes institūta Kolorādo.
Otra problēma uz Venēras varētu būt ultravioletais starojums, kuru, kā uzskata Dirks Šulcs-Makučs no Elpaso, Venēras baktērijas būtu iemācījušās "izslēgt", izmantojot pieejamos ķīmiskos savienojumus. "Kad aplūkojam Venēras atmosfēru, mēs redzam, ka sēra savienojumi ir ideāls Saules bloķētājs," piebilda zinātnieks.
"Kas vienam ir nāvējošs, citam varētu derēt pusdienās," par Venēras baktēriju iespējamo attīstību ultravioletā starojuma lietderīgas izmantošanas virzienā izteicās Grīnspūns.
"Mēs labprāt nosūtītu zondi uz Venēru, lai savāktu atmosfēras paraugus," teica Grīnspūns. "Ja viņi tur ir, mēs tos noteikti atrastu."
BBC
Komentāri
