Venēras kolonizēšana
Publicēts: 25.07.2008
Pavisam nesen rakstījām par kādu zinātnieku Džefriju Lendis un viņa ideju par Venēras izpēti, izmantojot lidaparātu, kurš izmantotu Saules enerģiju. Šis pats zinātnieks ir spēris soli tālāk un piedāvā kolonizēt Venēru.
Elementāri, vai ne? Kas gan tur varētu būt grūts dzīvot uz planētas, kas mums ir tepat kaimiņos, kur gaisa spiediens uz virsmas ir tikai 92 reizes lielāks nekā uz Zemes, kur atmosfēru veido oglekļa dioksīds un slāpeklis, kur līst atspirdzinošs skābais lietus, kur virsmas temperatūra pārsniedz patīkamo 400oC robežu! Ļaunākas kaimiņienes un Zemes līdzinieces Saules sistēmā nav. Pat bērnam ir skaidrs, ka Venēras kolonizācija ir daudz neiespējamāka nekā Mēness vai Marsa apdzīvošana.
Un tomēr, Lendis uzskata, ka situācija nav tik bezcerīga. 50 kilometru augstumā Venēras atmosfēra ir visai līdzīga Zemes videi. Lendis ierosina kolonizēt Venēras atmosfēru, izveidojot lidojošas pilsētas, kurās cilvēki varētu dzīvot, strādāt un pētīt planētu, kas atrodas lejā.
"Ļoti daudzi cilvēki ir aicinājuši izveidot kolonijas, kas atrodas atklātā kosmosā, nepiesaistītas nevienai planētai," stāstīja Lendis. "Es viņiem teicu, ja jūs domājat par tik tālu nākotni, kāpēc neapsvērt nedaudz piezemētākas idejas?"
50 kilometrus virs Venēras virsmas atmosfēras spiediens ir tikai 1 bārs un temperatūra svārstās no 0oC līdz 50oC, kas ir salīdzinoši patīkama vide cilvēkiem. Atrodoties ārpusē, nevajadzētu skafandrus ar izlīdzinošo spiedienu. Tomēr T-kreklā pastaigāties arī nevarētu. Būtu vajadzīgs skābeklis elpošanai un aizsardzība pret sērskābes lietu.
Pētot Venēru, Lendis nonāca pie pārsteidzoša atklājuma - Zemes atmosfēra "peldētu" Venēras atmosfērā. "Tādēļ, ka Venēras atmosfēru veido CO2, gāzes, kurās mēs diendienā dzīvojam, būtu tās, kas spētu pacelt pilsētu vajadzīgajā augstumā," viņš stāstīja. "Lai uz Zemes kaut ko paceltu gaisā, ir vajadzīgs kaut kas vieglāks par gaisu. Uz Venēras mūsu gaiss ir vieglāks nekā Venēras atmosfēra."
Atliktu tikai uztaisīt burbuli, piepildīt ar Zemes gaisu un uz Venēras tas lidinātos gaisā. "Ja parastas mājas konstrukcijas aizvietotu ar kaut ko vieglāku, tā uz Venēras lidotu," piebilda Lendis.
Lielākais izaicinājums ir virsma, kas spētu aizsargāt pret sērskābi. Šim mērķim labi derētu keramika vai metālu sulfāti, bet vai tad kāds gribētu dzīvot telpā, no kuras neko nevar redzēt uz ārpusi. "Padomājiet kādas ainavas jūs varētu fotografēt," Lendis stāstīja.
Vai Venēru varētu pielāgot dzīvošanai un izveidot līdzīgu Zemei? "Protams, tas ir viens no iemesliem kādēļ es sāku domāt par lidojošajām pilsētām. Jo vairāk jūs lūkojaties uz Venēru, jo vairāk jūs saprotat, ka terraformēšana gan būtu ellišķīgi smags darbs," piebilda Lendis.
1962. gadā Karls Sagāns ierosināja pārveidot Venēru līdzīgu Zemei. Tobrīd nebija zināms, cik tas ir grūti paveicams uzdevums. "Viņi īsti nezināja cik sarežģīta ir Venēra, viņi nezināja cik bieza ir atmosfēra, nedz arī to, cik tā ir karsta," skaidroja Lendis. "Bija zināms, ka tur pastāv siltumnīcas efekts, bet neviens nezināja, cik tas ir nopietns. Jo vairāk mēs par to domājam, jo vairāk saprotam, ka Venēras pārveidošana ir ļoti grūts piedāvājums."
Lendis gan uzskata, ka uz Venēras jau tagad ir labi apstākļi. "Ja jūs definējat Venēras jūras līmeni atkarībā no spiediena, tad uz Venēras šī līnija atrodas augstāk atmosfērā," piebilda zinātnieks.
Kamēr ar Saules enerģiju darbināmā lidmašīna ir visai reāla, lidojošo pilsētu tīkls ir tīra spekulācija. "Tas ir tikai prāta vingrināšanai," skaidro Lendis. "Iztēles vingrināšana, nevis kaut kas reāls, ko mēs varētu darīt tuvākajā nākotnē. Es neceru, ka cilvēki būvēs pilsētas uz Venēras šajā gadsimtā."
Universe Today
Komentāri
kkk tieši 25.07.2008 domāja šādi:
var sapņot par Venēras un Marsa kolonizēšanu, kamēr nav izdomāts pat kā kolonizēt Sahāras tuksnesi.