Tumšie uzliesmojumi
Publicēts: 25.08.2008
Saules uzliesmojumi ir pēkšņas izmaiņas Saules spožumā, kurus, kā zinātnieki uzskata, izraisa zvaigznes magnētiskā lauka līniju mijiedarbība. Vai šo izcili spilgto parādību varētu izraisīt noslēpumainākā viela visumā? Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšās matērijas daļiņas, kuras tiek dēvētas par aksioniem, varētu radīt dažus no Saules uzliesmojumiem.
Aksioni teorētiskajā fizikā parādījās 1970tajos gados. Šīs hipotētiskās daļiņas tika ievietas, lai palīdzētu izskaidrot noslēpumu, kādēļ mūsu visumā prevalē matērija nevis antimatērija.
Aksioniem vajadzētu rasties dziļi Saules kodolā. Šīm daļiņām mijiedarbojoties ar zvaigznes magnētisko lauku, rodas Saules uzliesmojumi, kuriem raksturīgs īpaši intensīvs rentgenstaru starojums.
Fiziķi paredz, ka šādiem uzliesmojumiem raksturīgi būtu tas, ka rentgenstaru fotoni izplatītos radiāli prom no Saules. Patreizējie novērojumi rāda, ka tomēr šo daļiņu izplatība nepakļaujas šai hipotēzei. Tomēr zinātnieki ir neatlaidīga tauta, un Konstantīns Zioutas no Patras universitātes Grieķijā turpināja strādāt pie šīs problēmas. Patlaban viņa vadītā komanda ir paziņojusi, ka ir atradusi risinājumu šai neatbilstībai.
Pēc Zioutas domām, pirmie rentgenstari, kurus inicializē aksioni, jonizē apkārtējo matēriju. Elektroni, kas atbrīvojas šajā procesā, izkliedē nākamos rentgenstarus. Tādēļ fotoni Sauli pamet haotiski, nevis zem konkrēta leņķa.
Ziouta paskaidroja, ka uzliesmojumu detalizēta analīze varētu norādīt, cik lielā dziļumā tas ir radies. Tādejādi varētu izprast, cik masīvi ir aksioni, jo to masa ir atkarīga no Saules plazmas blīvuma, kurā tie spēj radīt rentgenstarus.
Uzzinot aksionu masu, kosmologi varētu prognozēt cik daudz šo daļiņu radās visuma pirmsākumos, kā arī varētu noskaidrot, cik lielu daļu no tumšās matērijas veido tieši šīs daļiņas, jo zinātnieki teoretizē, ka ir vēl citas daļiņas, kuras ir atrodamas tumšās matērijas sastāvā.
Konrāds Dennerls no Maksa Planka ārpuszemes fizikas institūta uzskata, ka, lai gan Saules uzliesmojumus var izskaidrot ar tradicionālās fizikas likumiem, šīs parādības joprojām ir liels noslēpums.
"Tas, ko mēs redzam, iespējams, ir daudzu savstarpēji kombinētu notikumu rezultāts," piebilda Dennerls. "Šeit ir vieta spekulācijām un šī ir viena no visspecifiskākajām."
New Scientist
Komentāri
