Saules uguns plūsma paātrinās
Publicēts: 20.03.2010
NASA solārais fiziķis Deivids Hetevejs paziņoja, ka pēdējo piecu gadu laikā Saules Lielā konveijera joslas augšdaļa pārvietojas ar rekordlielu ātrumu.
"Es uzskatu, ka šis fakts izskaidro neparasto Saules aktivitātes minimumu, kādu varam vērot," teica Hetevejs. "Lielais ātrums, kāds novērojams šajā plūsmā, izaicina jau izveidotos Saules darbības modeļus un liek mums meklēt jaunas idejas."
Lielā konveijera josla ir masīva cirkulējoša uguns jeb karstas plazmas plūsma. Tai ir divi atzari - dienvidu un ziemeļu. Katrs atzars vienu apli veic 40 gadu laikā. Zinātnieki uzskata, ka plūsma ietekmē Saules plankumu veidošanos.
Hetevejs jau ilgāku laiku novēro šo plūsmu, izmantojot SOHO zondes datus. Tās augšdaļa skar Saules virsmu, izraisot magnētisko mezglu virzību uz poliem. SOHO šos mezglus jeb magnētiskos elementus spēj izsekot un tādejādi atklāt plūsmas ātrumu.
"Šis process ir līdzīgs Zemes upju straumes ātruma mērīšanai, analizējot lapu un zaru pārvietošanos," skaidroja Hetevejs.
SOHO dati tiek vākti jau kopš 1996. gada un aptver pilnu Saules aktivitātes ciklu. Pagājušā gadā Heteveja studente Līza Raitmaire pavadīja visu vasaru, mērot magnētisko elementu pārvietošanos. Attēlojot ātrumu pret laiku, viņa pamanīja, ka konveijera josla pārvietojas ļoti ātri.
Ātri ir nosacīts termins, jo Lielā konveijera josla ir viena no lielākajām struktūrām Saules sistēmā, kas pēc cilvēku mērauklas pārvietojas ārkārtīgi lēni. Ar ātru pārvietošanos jāsaprot 10 līdz 15 metri sekundē. Labs riteņbraucējs varētu mierīgi turēties tai līdzās.
Interesanti, ka paātrināšanās sakrita ar visizteiktāko Saules aktivitātes minimumu pēdējos 100 gados, kas ir pretrunā ar modeļiem, kuros plūsmas paātrināšanās tiek saistīta ar Saules plankumu skaita pieaugumu. Šī plūsma "uzlasa" magnētiskos laukus no Saules virsmas un velk tos lejup, kur lauki tiek pastiprināti un veidojas jauni plankumi. Līdz šim tika uzskatīts, ka šis process pastiprinās, ja plūsma ir ātrāka.
Kur tad palika visi plankumi? 2008. un 2009. gadu minimums bija izteikti dziļš.
Hetevejs uzskata, ka ātra plūsma patiesībā plankumu veidošanos nomāc, darbojoties pretēji magnētiskajai difūzijai ekvatora apkārtnē.
Gluži saprotams, ka SOHO var izsekot tikai augšējā slāņa ātrumu. Apakšējo slēpj aptuveni 200 000 kilometrus bieza plazmas kārta. Aptuveno ātrumu var izskaitļot, analizējot plankumu pārvietošanos.
"Plankumi "sakņojas" šīs joslas apakšdaļā," teica Hetevejs. "Plankumu pārvietošanās norāda uz ātrumu, ar kādu plūst apakšējā konveijera joslas daļa."
Apkopojot datus kopš 1996. gada, Hetevejs atrada vēl vienu pārsteigumu. Joslas apakšējā daļa pārvietojas ar rekordzemu ātrumu.
Vai varētu būt tā, ka plankumi patiesībā nav saistīti ar konveijera apakšējo daļu?
"Tā ir viena no iespējām," piebilda Hetevejs. "Plankumi, iespējams, pārvietojas dinamo viļņu vai kāda cita fenomena, kas nav tieši saistīts ar joslu, ietekmē."
Zinātniekiem ir nepieciešams ielūkoties Saules dzīlēs. NASA Solar Dynamics Observatory, kas startēja 2010. gada februārī, spēs palīdzēt. SDO veidos spīdekļa iekšējo reģionu karti, izmantojot helioseismoloģiju. SOHO darīja to pašu, bet ne pietiekami dziļi, lai izsekotu Lielajai konveijera plūsmai. SDO noslēgs apli.
"Tas varētu būt trūkstošais posms, kas ir vajadzīgs, lai veidotu Saules cikla prognozes," noslēdza Hetevejs.
NASA
Komentāri
