Minimaksimums ir klāt!
Publicēts: 11.06.2014
2014. gada 10. jūnijā uz Saules viens pēc otra tika novēroti divi X kategorijas uzliesmojumi, kurus pavadīja koronālās masas izvirdumi. Lai arī sākotnēji šķita, ka Zemei šī vētra ies secen, jaunākie dati liecina, ka abu izvirdumu apvienotais mākonis Zemi daļēji varētu skart 13. jūnijā, izraisot ģeomagnētiskās vētras Zemes polārajos reģionos. Un tas vēl nav viss, jo gan vakardienas uzliesmojumu avota AR2087, gan AR2080 magnētiskie lauki ir nestabili. Tas nozīmē, ka X kategorijas uzliesmojumi var atkārtoties. Vai tas nozīmē, ka Saules aktivitātes cikla maksimums beidzot ir iestājies?
2008. un 2009. gadā Saule klusēja. Saules plankumu skaits samazinājās līdz vēturiski zemākajam līmenim un uzliesmojumi vairs netika reģistrēti. Saules aktivitātes cikla garākajam un dziļākajam minimumam attīstoties, garlaikotie Saules pētnieki brīnījās, vai Saules maksimums vispār jebkad atgriezīsies.
"Tas ir atgriezies," pavēstīja Dens Pesnels no Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Saules maksimums ir ieradies."
Pesnels ir NOAA (Nacionālās Okeānu un Atmosfēras administrācijas)/NASA Saules cikla prognožu paneļa vadošais speciālists, viens no Saules fiziķiem, kuri satiekas reizi pa reizei, lai prognozētu turpmāko Saules aktivitātes ciklu gaitu. Tas nav tik viegli izdarāms, kā izklausās. Lai arī teorijā šis cikls tiek aprakstīts kā 11 gadu Saules cikls, praksē tas var ilgt no 9 līdz 14 gadiem. Daži maksimumi ir spēcīgāki, daži vājāki, bet dažkārt, kā tas notika 17. gadsimtā gandrīz 70 gadu garumā, Saules aktivitātes cikls var izzust vispār.
"Saules magnētiskais lauks ir apgriezies otrādi, mēs novērojam garus koronālos caurumus un Saules plankumu skaits ir sasniedzis maksimumu," aktivitātes maksimuma pazīmes uzskaitīja Pesnels.
"Saules maksimums ir ieradies... beidzot," apstiprina arī Dags Bīsekers no NOAA Kosmisko laikapstākļu prognožu centra. Viņa veiktās analīzes liecina, ka šobrīd 24. aktivitātes cikla Saules plankumu skaits ir tuvu maksimumam.
Gan Pesnels, gan Bīsekers piekrīt, ka tas nav pārāk iespaidīgs.
"Šis Saules aktivitātes cikls turpina būt viens no vājākajiem reģistrētajiem," paskaidroja Rons Tērners. "Ir tikai daži vēl vājāki par šo."
Ne par velti zinātnieki šo maksimumu ir nodēvējuši par "minimaksimumu".
Pesnels domā, ka 24. cikla aktivitāte sāks samazināties 2015. gadā. "Ironiski, bet tas ir laiks, kad var notikt spēcīgākie uzliesmojumi un magnētiskās vētras," piebilda zinātnieks. Bīsekers, veicot vēsturisko pierakstu izpēti, ir secinājis, ka tieši aktivitātes samazināšanās fāzē tiek reģistrēti vieni no spēcīgākajiem uzliesmojumiem un ģeomagnētiskajām vētrām.
Lai arī 24. cikls izceļas ar ļoti zemu aktivitāti, tieši šī cikla ietvaros ir novērota viena no spēcīgākajām vētrām. 2012. gada 23. jūlijā koronālā izvirduma laikā izmestais plazmas mākonis ar ātrumu 3000 km/s brāzās prom no Saules. Tas ir apuveni 4 reizes ātrāk kā tipiska izvirduma laikā. Vētra sasniedza Zemes orbītu, bet par laimi mūsu planēta tur neatradās. STEREO-A, kas trāpījās vētrai ceļā, reģistrēja datus, kuri liecina, ka šī vētra ir salīdzināma ar 1859. gadā novēroto Keringtona notikumu.
"Mēs vēl neesam ārā no meža," piebilda Pesnels, paskaidrojot, ka pat minimaksimuma laikā var tikt novēroti iespaidīgi notikumi, vēl jo vairāk tādēļ, ka Saules aktivitāte tikai sāks samazināties.
NASA
112 tieši 11.06.2014 domāja šādi:
nu ir zapte, kopā ar 13-to piektdienu un pilnmēnesi......