Titāna kanjoni
Publicēts: 12.08.2016
Ja esat kādreiz bijuši Norvēģijā un redzējuši fjordus vai Lielajā kanjonā ASV, varat iztēloties kaut ko līdzīgu uz Saturna pavadoņa Titāna. Šauri kanjoni ar stāvām sienām atzarojas no Titāna ziemeļu puslodē esošās jūras Ligeia Mare. Atšķirībā no Zemes fjordiem, kurus piepilda sāļais jūras ūdens, uz Saturna pavadoņa tur varētu skaloties šķidri ogļūdeņraži. Vietām kanālu dziļums pārsniedz vairākus simtus metrus.
Cassini novērojumi atklāj, ka kanāli, jo īpaši tīkls, kas nodēvēts par Vid Flumina, ir šauri kanjoni, kuru platums nepārsniedz kilometru un nogāžu slīpums pārsniedz 40 grādus. Kanjoni ir arī dziļi - 240 līdz 570 metri.
Līdzīgi kā Titāna metāna jūras arī sazarotie kanāli radara attēlos izskatās tumši. Tas liek domāt, ka tie varētu būt piepildīti ar šķidrumu, bet pagaidām šo pieņēmumu nav izdevies apstiprināt tiešā veidā. Iespējams, ka tie vienkārši ir tumšākas krāsas nosēdumi.
Cassini radars bieži tiek izmantots kā fotokamera, kas ļauj ielūkoties aiz biezās Titāna atmosfēras. Tomēr 2013.gada maija pārlidojumā radars darbojās kā augstuma mērītājs. Zonde sūtīja radiosignālu pavadoņa virsmas virzienā un, analizējot signāla atgriešanās laiku, zinātnieki noteica, cik augsti ir Titāna virsmas veidojumi. Kombinējot altimetrijas datus ar agrākajām šī reģiona radara fotogrāfijām, zinātnieki izsecināja, ka novērotie objekti ir kanjoni.
Viens no iemesliem, kas liek domāt, ka šajos kanālos ir vai nu šķidrums, vai cietāki nosēdumi, kas sasaluši ledū, bija atspīdums, kuru novēroja radars. Šāds pats signāla atspīdums ir raksturīgs ogļūdeņražu jūrām un ezeriem uz Titāna. Signāla atgriešanās laiks, kas atšķīrās kanjona krastos un pašā kanjonā, ļāva aprēķināt šo kanālu dziļumu.
Fakts, ka uz Titāna sastopami tik dziļi veidojumi, norāda uz to, ka procesi, kas veidojuši šos kanālus, vai nu darbojušies ļoti ilgu laiku, vai arī šie reģioni ir erodējuši daudz ātrāk. Pētnieku grupa domā, ka tas varētu būt saistīts ar sauszemes pacelšanos vai jūras līmeņa izmaiņām.
"Visticamāk, ka šo procesu kopējās iedarbības rezultāts ir dziļie kanjoni, bet šobrīd nav skaidrs, cik ietekmīgs ir bijis kurš no spēkiem," skaidroja Valerio Podžiali no Romas universitātes Itālijā.
Uz Zemes ir atrodami piemēri abu procesu darbībai. Sauszemes pacelšanās rezultātā Kolorādo upe izveidoja Lielo kanjonu. Savukārt ūdens līmeņa pazemināšanās rezultātā palielinās upju erozijas radītā ietekme Povela ezera apkaimē.
"Zeme ir silta un tās virsma sastāv no cietajiem iežiem, pa kuriem plūst ūdens upes, savukārt Titāns ir auksts un ledains ar metāna upēm. Tas ir fantastiski, ka mēs atrodam tik daudz līdzīga starp abām pasaulēm," piebilda pētījuma līdzautors Alekss Heizs no Kornela universitātes (ASV).
Daļā kanjonu ap Ligeia Mare šķidrums ir jūras līmenī, bet dažās vietās tas ir desmitiem metrus augstāks. Tās varētu būt vietas, kur šķidrie ogļūdeņraži uzkrājas, lai pēc tam aizplūstu uz galvenajiem kanāliem, kas atrodas zemāk.
Lai arī Cassini zonde drīz beigs savu darbu Saturna sistēmā, ievāktie dati ļaus tālāk analizēt kanālus uz Titāna, lai noskaidrotu, kādi spēki tos ir izveidojuši.
NASA JPL
Komentāri
