ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Indīgs un auksts mākonis virs dienvidpola


Publicēts: 3.10.2014

Milzīga polāro mākoņu sistēma, kas veidota no ūdeņraža cianīda, ir novērota virs Saturna lielākā pavadoņa Titāna dienvidpola. Starptautiska pētnieku grupa Leidenes observatorijas zinātnieku vadībā uzskata, ka šis veidojums parādījies, strauji atdziestot Titāna dienvidu puslodei, kurā šobrīd iestājas ziema.

Titāns ir interesants un unikāls objekts Saules sistēmā, kura blīvā slāpekļa-metāna atmosfēra savā ziņā atgādina Zemes atmosfēru, bet tai pašā laikā būtiski atšķiras no gāzu maisījuma, kas ieskauj mūsu planētu. Piemēram, temperatūra tur ir daudz zemāka nekā uz Zemes, kā arī, atšķirībā no siltajām sālsūdens ūdenskrātuvēm uz mūsu planētas, uz Titāna virsmas atrodas auksti šķidru ogļūdeņražu pildīti ezeri.

Uz Saturna lielākā pavadoņa ir novērojami gadalaiki. Atšķirībā no Zemes, viens gadalaiks uz Titāna ilgst aptuveni septiņus gadus. Pēc 2009. gada ekvinokcijas Titāna dienvidpols ieslīga polārās ziemas tumsā. Drīz vien pēc tam NASA zondes Cassini instrumenti novēroja milzu polārā mākoņa vedošanos. Šobrīd tā platība pārsniedz vienu miljonu kvadrātkilometru.

"Pirmo reizi mākonis tika pamanīts Cassini attēlos, kas fotografēti 2012. gadā," pastāstīja pētījuma līdzautors Niks Tenbijs no Bristoles universitātes. "Tas sākumā bija pavisam maziņš, bet drīz jau pārklāja visu dienvidpola apkārtni. Tas bija negaidīti, tādēļ mēs sākām domāt, no kā mākonis varētu būt veidots. Lai arī attēlos bija redzams, ka mākonis atrodas visai augstu, aptuveni 250 km augstumā, tie mums neļāva noskaidrot, no kā mākonis ir veidots, nedz arī kādēļ tas tur atrodas."

Nākamo divu gadu laikā Cassini turpināja vākt informāciju, iegūstot arī šī reģiona spektru infrasarkano staru diapazonā.

"Kad mēs aplūkojām spektru, mēs pamanījām divus lielus pīķus, kas nebija atrodami citu Titāna vietu spektrā," pastāstīja pētījuma vadītājs Remko de Koks. "Šie pīķi precīzi atbilda ūdeņraža cianīda ledus daļiņu spektram. Ūdeņraža cianīds ir ļoti indīgs savienojums. Tas bija pārsteidzoši, jo mēs nedomājām, ka HCN ledus var veidoties tik augstu Titāna atmosfērā."

Tas nozīmē, ka šobrīd Titāna dienvidpolā ir ļoti auksts, lai tur varētu kondensēties ūdeņraža cianīds. Faktiski atmosfēras augšējiem slāņiem mazāk kā gada laikā bija jāatdziest par vairāk kā 50 grādiem, lai sasniegtu stindzinošu temperatūru -150 grādus pēc Celsija, kurā HCN var kondensēties un veidot ledus daļiņas.

"Tās ir ļoti straujas izmaiņas, ņemot vērā Titāna garos gadalaikus, kā arī temperatūra ir daudz zemāka nekā tā, kas agrāk tika uzskatīta par iespējamu," piebilda Remko de Koks. "Tas vedina domāt, ka tiklīdz kā pols nokļūst ēnā, tā atmosfēra, pateicoties augstajai ogļūdeņražu un slāpekļa savienojmu koncentrācijai, ļoti efektīvi atdod siltumu."

"Cassini turpinās vērot Titānu līdz misijas noslēgumam 2017. gadā. Būs aizraujoši vērot, kā mākonis attīstās," noslēdza Remko de Koks.

Bristol University, NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!