Reja un Epimētejs

Publicēts: 12.08.2014
Saturnam ir daudz vairāk pavadoņu nekā planētai, uz kuras mēs dzīvojam. Gredzenoto milzi pavada 62 "mēneši", no kuriem lielākais ir Titāns. Tajā ir sakopoti aptuveni 96% no visas matērijas, kas riņķo ap Saturnu. Atlikušo 4% lielākā daļa ir atvēlēta sešiem mazākiem pavadoņiem, bet pārējo 55 pavadoņu un slaveno gredzenu masa kopā ņemot ir pavisam niecīga.

Viļņi Titāna jūrās

Publicēts: 19.03.2014
Jūras un okeāni ir grūti iedomājami bez viļņiem. Lielāki vai mazāki tie skalojas krastā. Mūsu Zeme ir šobrīd vienīgā planēta, uz kuras pastāv šķidra ūdens jūras un okeāni. Tātad arī vienīgā uz kuras ir novērojami viļņi? Nāksies jūs apbēdināt, ka nu jau vairs nē. Tepat Saules sistēmā uz vēl viena debesu ķermeņa ir šķidras jūras, kurās ir novēroti viļņi.…

Iedvesma eglīšu rotājumiem

Publicēts: 26.12.2013
Mūsdienās arvien populārākas kļūst apadītas, apšūtas un visādi citādi apdarinātas eglītē karināmās bumbiņas. Aplūkojot kārtējos NASA kosmiskā aparāta Cassini attēlus, kuros redzams Saturns un tā slavenākie pavadoņi - Encelads un Titāns, šķiet, ka šīs kosmiskās bumbas un to krāsojums varētu iedvesmot kādu rokdarbnieci vai rokdarbnieku.

Jauns skats uz Saturnu un Zemi

Publicēts: 15.11.2013
Saturna sistēma mūsos izraisa apbrīnu. Tik perfekta un sakārtota šķiet šī dūmakainā planēta ar tās smalkajiem gredzeniem un neskaitāmajiem pavadoņiem. Cassini komanda saviem sekotājiem un Saturna faniem ir sagādājusi burvīgu dāvanu - Saturna sistēmas panorāmu, kurā redzamas arī citas planētas - sarkanais Marss, karstā Venēra un mums tik mīļā Zeme.

Plastmasa uz Titāna

Publicēts: 1.10.2013
Pārtikas maisiņi, kastītes, automašīnu detaļas un vēl milzum daudz izstrādājumi tiek ražoti no propilēna, apvienojot šīs molekulas milzīgās ķēdēs. Zemes iedzīvotājiem tik pazīstamā polipropilēna pamatbloki - propilēna molekulas, ir konstatētas Saturna pavadoņa Titāna atmosfērā.

Naktī no 19. uz 20. jūliju būs jāsmaida

Publicēts: 19.06.2013
Fotografējoties mēs esam raduši smaidīt. Savas pozitīvās emocijas cenšamies iemūžināt un nodot citiem caur laikā sastingušiem momentiem. 2013. gadā, naktī no 19. uz 20. jūliju būs jāsmaida, jo mūs, kopā ar visu planētu, fotografēs Cassini. Šis būs viens no aizraujošākajiem un neparastākajiem 2013. gada notikumiem, kad Cassini varēs ne tikai iegūt vērtīgu…

Vasara uz Titāna varētu būt visai vētraina

Publicēts: 23.05.2013
Ja zinātnieku izstrādātie laikapstākļu modeļi izrādīsies pareizi, uz Saturna pavadoņa Titāna varētu būt gaidāmi visai skarbi laikapstākļi, pavasarim nomainoties uz vasaru. Ogļūdeņražu ezeros un jūrās veidosies viļņi un ziemeļu puslodē varētu plosīties viesuļvētras. "Ja jūs domājat, ka laikapstākļu prognozēšana uz Zemes ir sarežģīta, uz Titāna tā…

Saturna magnetosfēras izmaiņas gadalaiku griežos

Publicēts: 3.05.2013
Saturna magnetosfēra ir trešā lielākā struktūra Saules sistēmā, kuru aizēno tikai pašas Saules un Jupitera magnētiskie lauki. Aijovas universitātes studenta Tima Kenelija vadītajai grupai ir izdevies pierādīt, ka izmaiņas gredzenotās planētas magnetosfērā ir saistītas ar gadalaikiem.

Zemes viesuļvētru lielā māsa uz Saturna

Publicēts: 2.05.2013
NASA kosmiskā aparāta Cassini fotografētajos attēlos redzama milzu viesuļvētra, kas lielā ātrumā virpuļo gredzenotās planētas ziemeļpola apvidū. Šie ir pirmie attēli, kuros vētra nofotografēta redzamās gaismas diapazonā.

Titāna okeāns

Publicēts: 29.06.2012
NASA zondes Cassini iegūtie dati liecina, ka zem dūmakā tītā Saturna pavadoņa ledus garozas varētu slēpties šķidra ūdens okeāns. Tas papildinātu Titāna šķidrumu krājumus un, iespējams, izskaidrotu metāna atjaunošanos atmosfērā.