Dzīvība uz Encelada?

Publicēts: 10.07.2021
Milzīgi ūdens un ledus geizeri izverd no Saturna pavadoņa Encelada dienvidpolā esošajām plaisām, kas tiek dēvētas par tīģera strīpām. Šis fenomens fascinē gan zinātniekus, gan plašāku sabiedrību, iedvesmojot gan pētījumus, gan dažādas spekulācijas par milzīgo okeānu, kas plešas starp pavadoņa cieto kodolu un ledus garozu. NASA zonde Cassini savas darbības…

Pareizs laiks uz Saturna...

Publicēts: 21.01.2019
Gadu desmitiem zinātnieki ir centušies noteikt Saturna diennakts garumu. To ir ļoti viegli paveikt planētām ar cietu virsmu. Milzu planētām, kuru atmosfēras veidojumi ir mainīgi vai tādu īsti nav, rotācijas periodu noteikt ir grūtāk. Saturna gadījumā situāciju vēl vairāk apgrūtināja neparastais magnētiskais lauks, kas slēpa planētas rotācijas ātrumu.…

Saturns turpina pārsteigt

Publicēts: 26.07.2017
NASA Cassini misijas noslēguma fāze, kas nodēvēta par Grand Finale, turpinās. Tās laikā kosmiskais aparāts regulāri lido cauri spraugai, kas atdala Saturnu no tā gredzenu sistēmas. Šo pārlidojumu laikā iegūtā informācija ne tikai palīdz labāk izprast šo komplekso planētas sistēmu, bet arī sagādā arvien jaunus pārsteigumus zinātniekiem.

Ap Saturnu riņķo milzu pelmenis

Publicēts: 12.03.2017
2017.gada 7.martā NASA zonde Cassini pietuvojās vienam no Saturna pavadoņiem - Pānam. Tuvākajā punktā kosmisko aparātu no Pāna šķīra vien 24 572 kilometri. Šī pārlidojuma laikā pavadonis tika fotografēts, iegūstot detalizētus augstas izšķirtspējas attēlus, kuros redzama Pāna dīvainā forma - tas atgādina pelmeni.

Titāna kanjoni

Publicēts: 12.08.2016
Ja esat kādreiz bijuši Norvēģijā un redzējuši fjordus vai Lielajā kanjonā ASV, varat iztēloties kaut ko līdzīgu uz Saturna pavadoņa Titāna. Šauri kanjoni ar stāvām sienām atzarojas no Titāna ziemeļu puslodē esošās jūras Ligeia Mare. Atšķirībā no Zemes fjordiem, kurus piepilda sāļais jūras ūdens, uz Saturna pavadoņa tur varētu skaloties šķidri ogļūdeņraži.…

Cassini pēdējie trīs lidojumi garām Enceladam

Publicēts: 16.10.2015
Lai cik skumīgi arī nebūtu, bet Cassini darba mūžs neglābjami tuvojas noslēgumam. Šogad notiek pēdējie trīs lidojumi tuvu garām Saturna pavadonim Enceladam, no kuriem pirmais notika jau 14.oktobrī, bet nākamie divi plānoti 28. oktobrī un 19. decembrī. Pirmā pārlidojuma laikā Cassini fotografēja Encelada ziemeļpolu, tuvākajā punktā atrodoties 1839 km…

Dzīvība, kādu mēs nepazīstam

Publicēts: 5.03.2015
No daudzajām atklātajām citplanētām īpašu uzmanību izpelnās tās, kas atrodas tā dēvētajā dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni. Šajā reģionā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens, kas ir viens no pamatnosacījumiem, lai pastāvētu uz Zemes sastopamās dzīvības formas. Praktiski tas nozīmē, ka meklējam Zemes līdzinieci ar cerību atrast mums saprotamas…

Saule atspīd Titāna jūrā

Publicēts: 31.10.2014
NASA zondei Cassini, kas nesen lidoja garām Saturna lielākajam pavadonim Titānam, ir izdevies nofotografēt Saules gaismas atspīdumu pavadoņa šķidro ogļūdeņražu jūrā. Šis efekts mums ir labi pazīstams arī uz Zemes, kur Saules gaisma var spoguļoties ūdens tilpnēs.

Indīgs un auksts mākonis virs dienvidpola

Publicēts: 3.10.2014
Milzīga polāro mākoņu sistēma, kas veidota no ūdeņraža cianīda, ir novērota virs Saturna lielākā pavadoņa Titāna dienvidpola. Starptautiska pētnieku grupa Leidenes observatorijas zinātnieku vadībā uzskata, ka šis veidojums parādījies, strauji atdziestot Titāna dienvidu puslodei, kurā šobrīd iestājas ziema.

Kas iznira no Ligeia Mare?

Publicēts: 1.10.2014
Saturna pavadonis Titāns viennozīmīgi ir viens no interesantākajiem objektiem Saules sistēmā. Tā biezā, oranžas nokrāsas atmosfēra slēpj jūras un ezerus, kuros šķidra ūdens vietā krastus apskalo ogļūdeņraži. Titāna interesanto objektu sarakstam vari pievienot arī kādu veidojumu Ligeia Mare jūrā, kas pirmo reizi tika pamanīts 2013. gada jūlijā.