Nāvējošā orbīta
Publicēts: 13.02.2010
Vai Saules sistēmas orbītā ap Piena Ceļa galaktikas centru ir kaut kāda nolemtība? Vai tā ir nāvējoša orbīta? Vai mums ir jābaidās no perioda, kad Saules sistēma šķērsos galaktikas plakni?
Jaunākie Kārdifas universitātes mācībspēku pētījumi liecina, ka Saules sistēma savā ceļā ap Piena Ceļa galaktikas kodolu saskaras ar potenciālu izmiršanu izraisošiem apstākļiem.
Profesors Viljams Napjērs un doktors Janaki Vikramasinge ir izveidojuši datorsimulāciju, kurā redzama Saules sistēmas pārvietošanās pa Piena Ceļa galaktikas spirāles zariem.
Atrodoties galaktikas plaknē, kur ir visblīvākie putekļu mākoņi, mūsu sistēma saskaras ar spēcīgākām svārstībām, kuras atstāj iespaidu uz Saules sistēmas ārējiem apgabaliem un tajos esošajiem objektiem. Komētas no Koipera joslas un Oorta mākoņa tiek burtiski iesviestas sistēmas iekšējos apgabalos.
Saule atrodas aptuveni 26 000 gaismas gadu attālumā no Piena Ceļa centra. Galaktikas šķērsizmērs ir aptuveni 80 000 līdz 120 000 gaismas gadi. Galaktikas biezums ir aptuveni 7000 gaismas gadi. Saules sistēma atrodas vienā no spirāles zariem, nedaudz tuvāk ārmalai. Viena orbīta ap galaktikas centru ilgst 200 līdz 250 miljons gadu. Saules sistēma pārvietojas ar ātrumu 250 km/s.
Brīdī, kad Saules sistēma šķērso galaktikas plakni, iekustinātie asteroīdi un komētas traucas sistēmas centra virzienā, saduroties ar planētām un to pavadoņiem, ieskaitot Zemi. Novērojumi liecina par zināmu saistību starp krāteriem un 37 miljons gadu ciklu, kad sistēma iet cauri galaktikas plaknei. Iespējams, ka Zemes dinozauru izmiršanas notikums arī ir saistīts ar šo ciklu.
Dinozauri izmira pirms aptuveni diviem cikliem. Aptuveni diviem. Aprēķinos redzams, ka Zeme tobrīd atradās tuvu citai bīstamai zonai, kas saistīta ar citu teoriju.
Profesori Medvedjevs un Melots no Kanzasas universitātes ir izstrādājuši nedaudz savādāku teoriju, kas balstīta uz Saules orbītu galaktikā. Kad Saule atrodas virs galaktikas plaknes, tā saskaras ar daudz intensīvāku kosmisko starojumu, kas rodas Piena ceļa galaktikai pārvietojoties Visumā. Kanzasas universitātes zinātnieki uzskata, ka šis starojums var būt pat tik spēcīgs, ka izraisa masīvu augstāko sugu izmiršanu. Zemākās dzīvības formas saglabājas, aizsākot jaunu evolūcijas ciklu. Arī šī teorija saskan ar dinozauru izmiršanas periodu.
Jebkurā gadījumā jāatceras, ka astronomiskais "ļoti drīz" nemaz neatbilst cilvēka izpratnei, tādēļ zinātnieki iesaka nesatraukties par šiem kosmiskajiem fenomeniem, bet vairāk pievērsties paša cilvēka radītajiem izmiršanas draudiem.
The Daily Galaxy
Komentāri
