Aktīvā planēta Merkurs
Publicēts: 3.05.2009
Pēdējā MESSENGER lidojuma gar Merkuru laikā savākto datu analīžu rezultāti liecina, ka Merkurs ir daudz aktīvāka planēta, nekā agrāk tika uzskatīts. 2008. gada oktobrī iegūtajos datos redzams, ka gan planētas atmosfēra, gan magnetosfēra, gan ģeoloģiskā pagātne raksturojas ar daudz augstāku aktivitāti.
2008. gada 6. okotbrī Messenger zonde palidoja garām Merkuram otru reizi, iegūstot vairāk kā 1200 fotogrāfijas, kurās redzami aptuveni 30% pirms tam neredzētās Merkura virsmas.
"Messengera otrais lidojums sagādāja mums vairākus jaunus atradumus," pastāstījā Šīns Solomons, kas darbojas Messenger komandā. "Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija planētas magnetosfēras izmaiņas kopš 2008. gada janvāra lidojuma. Otrs atklājums bija labi saglabājies trieciena baseins, kurā notikusi spēcīga vulkāniskā un deformējošā aktivitāte. Merkura eksosfērā un neitrālajā astē atklātais magnijs liecina, ka šis elements ir ļoti svarīga Merkura virsmas komponente. Fotogrāfijas, kuras ieguvām pēdējā pārlidojuma laikā, palīdz mums izprast, kā ir veidojusies planētas garoza."
Merkura atmosfēras un virsmas sastāva spektrometrs jeb MACS planētas atmosfērā atklāja ievērojamu daudzumu magnija. "Magnija atrašana pati par sevi nav nekas īpašs, bet tādos daudzumos un tādā plašā apgabalā mēs to necerējām ieraudzīt," teica Viljam Makklintoks no Kolorādo universitātes.
Eksosfērā tika konstatēti arī citi elementi - kalcijs un nātrijs, Makklintoks uzskata, ka arī pārējie virsmas metāliskie elementi - alumīnijs, dzelzs un silīcijs - nonāk eksosfērā.
Messenger novēroja arī pilnīgi atšķirīgu magnetosfēru, ja salīdzina ar 2008. gada lidojuma datiem. "Pirmā lidojuma laikā Messenger ielidoja caur magnētiskās astes krēslas daļu, reģistrējot relatīvi mierīgus bipolārus magnētiskos laukus planētas tuvumā un aktīvāku magnetosfēru ausmas daļā," pastāstīja Džeims Slavins no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. "Tie bija svarīgi atklājumi, bet zinātnieki neatklāja neko dinamisku, izņemot dažus Kelvina-Helmholca viļņus magnetopauzes apvidū."
Otrā lidojuma laikā viss jau bija savādāk. Messenger atklāja milzīgu megnētisku sūci magnetosfēras dienas pusē, kura bija daudzkārt lielāka par jebkad novēroto uz Zemes. Saules vēja aktīvā iedarbība bija konstatējama kā plazmas viļņu lielā amplitūda un grandiozās magnētiskās struktūras.
Šī magnetosfēras mainība liecina par labu hipotēzei, ka Merkura atmosfēras izmaiņas ir cieši saistītas ar magnetosfēras aizsargājošajām īpašībām.
Viens no interesantākajiem atklājumiem pēdējā pārlidojuma datos bija milzīga sadursmes baseina atradums. Rembranta baseina diametrs pārsniedz 700 kilometrus. Tas ir veidojies pirms aptuveni 3,9 miljardiem gadu, praktiski smagās bombardēšanas perioda beigās. Šis ir viens no jaunākajiem sadursmes baseiniem uz Merkura.
"Šī ir pirmā reize, kad mēs redzam tik labi saglabātu virsmu kopš laikiem, kad tā veidojās," piebilda Tomass Valters. "Parasti šādas struktūras pilnībā klāj lava."
Vēl nedaudz vairāk kā pirms gada Merkurs bija planēta ar "baltajiem plankumiem". Šobrīd Messenger iegūtie augstas izšķirtspējas attēli ļauj labi izpētīt aptuveni 90% no šīs Saulei tuvākās planētas.
"Kad mēs pabeidzām virsmas kartēšanu, redzējām, ka aptuveni 40% veido līdzenumi," pastāstīja Breta Denevi no Arizonas štata universitātes. "Daļai no šiem plaši izplatītajiem līdzenumiem tiek piedēvēta vulkāniska izcelsme. Līdz šim mums nav izdevies atrast pierādījumus ar laukšpatu bagātai garozai, kāda ir vērojama uz Mēness. Merkura garozas veidošanās šķiet ir bijusi daudz līdzīgāka Marsa garozas veidošanās procesiem nevis Mēness atdzišanai."
Zinātnieki turpina pētīt jau iegūtos datus un gatavojas 2009. gada 29. septembra lidojumam.
"Trešais lidojums ir pēdējā sagatavošanās misijas galvenajam posmam, kad zonde 2011. gada martā ieies orbītā ap Merkuru un atradīsies tur vismaz vienu gadu," piebilda Šīns Solomons. "Orbitālās fāzes laikā mums būs divi pārlidojumi dienas laikā. Lai arī Merkurs savus noslēpumus atklāj ļoti lēnām, mēs ceram ar to sadraudzēties šī perioda laikā."
NASA
Komentāri
