Noslēpumi ir tur ārā
Publicēts: 2.01.2008
Nu gluži kā X-failos, izņemot to, ka tur ārā bija patiesība, nevis noslēpumi. Bet šoreiz tomēr nepievērsīsimies ne Slepenajiem materiāliem, nedz arī mazajiem zaļajiem vai pelēkajiem cilvēciņiem, bet gan Saules sistēmas tālākajiem nostūriem un noslēpumiem, kas mīt tur, kur pat ar visjaudīgākajiem teleskopiem ir grūti ielūkoties.
Sāksim ar Kuipera joslu, kas atrodas aiz Neptūna un tiek uzskatīta par "īsā perioda" komētu mājvietu. To apriņķošanas periods ir tikai dažas desmitgades vai gadsimts. Kā pastāstīja astrofiziķis Deivids Dževits no Havaju salu universitātes, Kuipera joslas objektu nokrāsa ir pārsteidzoši dažāda - no neitrālas un gaiši zilganas līdz pat pavisam tumši sarkanai.
Objekta krāsa palīdz noteikt no kā sastāv tā virsma. Vēl joprojām nav zināms kāpēc salīdzinājumā ar citiem planetoīdiem (asteroīdi) Kuipera joslas objekti ir tik daudzkrāsaini un līdz ar to ar dažādu virsmas uzbūvi. Daži zinātnieki ierosināja, ka šāds sastāvs varētu rasties vulkāniskā ceļā, bet Dževits uzskata, ka "tas ir absurds, ja ņem vērā, ka šo objektu izmērs nepārsniedz 100 km." Vulkāniskiem procesiem vajag lielāku platību.
Dževits domā, ka sarkanā krāsa ir radusies kosmiskajiem stariem ietekmējot virsmu, bet zilganā - sadursmēs ar klints bluķiem, kad uz virsmas nonāk pirmatnējais materiāls. Dževits pieļauj varbūtību, ka eksistē cits izskaidrojums, kas patlaban vēl nav zināms
Aptuveni puse Kuipera objektu un to pēcnācēji kentauri - planetoīdi, kas riņķo starp Jupiteru un Neptūnu - sastāv no tā saucamās "ultra sarkanās vielas". Šāda viela iekšējā Saules sistēmas apgabalā nepastāv, pat ne komētās, kas nāk no Kuipera joslas. Tas, kā paskaidroja Dževits, ir izskaidrojams ar to, ka šī viela nepastāv temperatūrās, kas novērojamas tuvāk Saulei.
Sarkana krāsa varētu nozīmēt, ka tajā ir organiskas molekulas. Ne par velti komētas un planetoīdi tiek uzskatīti par iespējamo Zemes dzīvības avotu. "Kuipera joslā organika varētu "izcepties" kosmisko staru ietekmē un radīt sarkano nokrāsu, bet mums nav pierādījumu," Dževits piebilda. Ideālā gadījumā turp varētu doties kosmosa kuģis un noskaidrot patiesību.
Teorētiskie aprēķini liecina, ka Kuipera josla savulaik ir bijusi simtiem vai varbūt pat tūkstošiem reižu apdzīvotāka kā šobrīd. "Kā pazuda 99 vai pat 99,9 procenti masas un kad tas notika," Dževits pajautāja.
Viena no teorijām apgalvo, ka aptuveni 4 miljardus gadu senā pagātnē Jupiters un Saturns samainījušies vietām un to gravitācijas iedarbība izlingoja lielāko daļu Kuipera joslas objektus ārā no Saules sistēmas. Cita teorija apgalvo, ka Kuipera joslas objekti sašķaidījuši viens otru sīkās drumslās un putekļus aizpūtis Saules vējš. Vēl viena varbūtība ir, ka "mums pietrūkst kaut kā nozīmīga un atzinums, ka josla ir iztukšota, patiesībā ir maldīgs," piebilda Dževits. "Visas šīs iespējas ir grūti pieņemt, bet katra no tām būtu pārsteidzoša, ja izrādītos pareiza."
Vēl tālāk par Kuipera joslu atrodas milzīgais komētu rezervuārs - Oorta mākonis - aptuveni 100 000 astronomisko vienību (AV) attālumā. Tā ir 1/5 daļa no attāluma līdz tuvākajai zvaigznei. Tik tālus objektus tiešā veidā nav iespējams saskatīt.
Oorta mākonis ir mājvieta visām komētām, kuru apriņķošanas periods ir vairāki gadsimti vai pat gadu tūkstoši. Tā kā šīs komētas nāk no visām pusēm, tad tiek uzskatīts, ka Oorta mākonis ir sfērisks. Tomēr ir dažas komētas, kuru orbītas liecina, ka varbūt eksistē "iekšējais Oorta mākonis", kurš vairāk atgādina baranku.
Astrofiziķi uzskata, ka Oorta mākonis ir protoplanetārā diska paliekas. Izpētot šo struktūru, atrastos atbildes uz daudziem jautājumiem par Saules sistēmas un līdz ar to arī par Zemes izcelsmi.
Līdz šim ir atklātas un oficiāli atzītas trīs pundurplanētas - Ceres, Plutons un Eris. Kuipera joslā, kas atrodas 50 AV attālumā no Saules, varētu būt vēl vismaz 200 šāda izmēra objekti. Nevar izslēgt iespēju, ka 100 AV attālumā un vēl tālāk ir arī lielāka izmēra objekti, kas nav saskatāmi, jo ir pārāk blāvi un pārāk lēni pārvietojas. Astronoms Čads Trujillo no Gemini observatorijas Havaju salās paskaidroja, ka dažu simtu AV attālumā pat Marsa izmēra objekts varētu palikt nepamanīts. Nākotnē plānotie teleskopi - Pan-STARRS un LSST - varētu aizpildīt neziņas baltos plankumus nākamās desmitgades laikā.
No kurienes radušās pundurplanētas? Ir vairākas teorijas. Viena no tām ir, ka pundurplanētas kādreiz ir atradušās iekšējā Saules sistēmā. Tomēr tad paliek neatbildēts jautājums kādēļ uz to virsmas ir tik daudz ledus, jo iekšējos apgabalos esošo objektu ledus izkūst.
Trujillo domā, ka uz šo planētu virsmām esošais ledus ir samērā jauns, iespējams "kriovulkānisma" rezultātā parādījies uz virsmas. Protams, vēl ir jaiegulda liels darbs, lai izpētītu vai šādā procesā radies ledus ir pietiekamā daudzumā, lai pilnībā pārklātu pundurplanētu ceļojumā no iekšējiem uz ārējiem Saules sistēmas apgabaliem.
Vēl viena noslēpumaina vieta Saules sistēmas pašā nomalē ir heliosfēra, kas ir "burbulis", kuru no starpzvaigžņu gāzes ir uzpūtis lādēto daļiņu vējš, kas nāk no Saules. Zinātnieki uzskata, ka vājais kosmiskais starojums, kas bombardē Zemes atmosfēru, nāk tieši no heliosfēras, precīzāk sakot, no "galējās sadursmes" vietas, kur Saules vēju spēcīgi nobremzē starpzvaigžņu gāze (75 līdz 85 AV attālumā no Saules).
Lai gan jāsaka, ka Voyager 1 nenovēroja nekādas pazīmes, ka šajā vietā tiktu ģenerēti šie dīvainie stari. "Iespējams, ka tas šķērsoja šo robežu neīstajā vietā un laikā," stāstīja Džons Ričardsons, MIT astrofiziķis. Viņš pieļauj arī domu, ka līdzšinējā teorija par šo staru rašanos ir nepareiza un starojuma avots ir jāmeklē citur. Voyager 2 škērsoja "galējās sadursmes" robežu daudz tālāk nekā to izdarīja Voyager 1 2004. gadā. Saņemtie dati palīdzēs labāk izprast, kur galu galā šīs daļiņas rodas.
"Kosmiskie stari spēcīgi ietekmē Zemi, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kur tie rodas," piebilda Ričardsons.
Visums ir noslēpumu pilna pasaule. Paverot vienas durvis un it kā izgaismojot kādu jautājumu, parādās desmitiem jaunu, neatbildētu noslēpumu. Vēl joprojām cilvēks sper tikai pirmos nedrošos soļus visuma apgūšanā un priekšā ir pārsteigumiem pilni atklājumi.
SPACE.com
Komentāri
