Dawn tuvojas Cererai
Publicēts: 31.12.2014
Vai vēl atceraties tādu kosmisko aparātu Dawn, kas pirms kāda laiciņa palīdzēja pasaulei ieraudzīt vienu no lielākajiem Saules sistēmas asteroīdiem? Dawn vairāk nekā gadu riņķoja ap Vestu un 2012. gada 5. septembrī devās uz nākamo misijas mērķi - pundurplanētu Cereru, ar kuru kosmiskais aparāts satiksies jau pavisam drīz, 2015. gada 6. martā.
Pavisam nesen Dawn iznira no Saules otrās puses, līdz ar to kosmiskais aparāts atkal spēj pastāvīgi komunicēt ar Zemi. Zondes vadības centra speciālisti ir nosūtījuši komandas nākamajam manevru kopumam, kuru mērķis ir pietuvoties Cererai. Šobrīd Dawn atrodas aptuveni 640 000 km attālumā no pundurplanētas, tuvojoties tai ar ātrumu 725 km/h.
Kad Dawn sasniegs Cereru un ieies orbītā ap šo objektu, tā būs pirmā reize cilvēces vēsturē, kad kosmiskais aparāts vienas misijas ietvaros ir sasniedzis divus objektus un iegājis orbītā ap tiem. Dawn gadījumā pirmais bija asteroīds Vesta, bet par otro jau drīz kļūs asteroīdu joslas lielākais objekts - pundurplanēta Cerera.
"Cerera ir noslēpumā tītā," teica Dawn misijas dalībnieks Kristofers Rasels. "Cereras gadījumā, atšķirībā no Vestas, mums nav ar šo objektu saistītu meteorītu, kas palīdzētu to iepazīt. Mēs droši varam teikt, ka tas, ko ieraudzīsim un uzzināsim, būs pārsteigums."
Abi Dawn misijas izpētes objekti varētu būtiski atšķirties. Cerera varētu būt veidojusies vēlāk un tās iekšiene varētu būt aukstāka. Jaunākie dati liecina, ka uz Vestas ir saglabājies maz ūdens, jo šis objekts veidojās laikā, kad radioaktīvā materiāla Saules sistēmā bija vairāk, līdz ar to Vestas sastāvā esošo elementu sabrukšanas rezultātā veidojās vairāk siltuma. Toties Cererai ir bieza ledus garoza, zem kuras iespējams eksistē okeāns.
Cerera, kuras vidējais diametrs ir 950 km, ir lielākais objekts asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu, savukārt Vesta ar saviem 525 kiometriem ir otrs lielākais objekts.
Dawn "trumpis" ir jonu dzinēji, kas nelielajam aparātam ļauj daudz efektīvāk pārvietoties Saules sistēmā nekā ar ķīmiskajiem dzinējiem. Jonu dzinējā ksenona gāzei tiek piešķirts lādiņš. Iegūtās lādētās daļiņas tiek virzītas milzīgā ātrumā cauri lādētam metāla režģim. Līdzīgi kā saspiestā gāze, plūstot ārā no sprauslas, dzen uz augšu raķeti starta brīdī, tā ksenona joni, izplūstot cauri metāla režģim, dzen uz priekšu Dawn. Protams, spēks ir visai niecīgs, tādēļ kaut cik ievērojami ātrumi tiek sasniegti ilgākā laika periodā. Tomēr fakts, ka nav jāvadā līdzi milzīgi apjomi degvielas, kā arī tas, ka jonu dzinēji spēj darboties ļoti ilgi ar salīdzinoši nelielu degvielas daudzumu, ļauj sekmīgi šāda tipa dzinējus izmantot manevrēšanai kosmosā.
"Riņķošana ap Vestu un Cereru nebūtu iespējama ar tradicionālajiem dzinējiem. Pateicoties jonu dzinējiem misija ieies vēsturē kā pirmais kosmiskais aparāts, kas iegājis orbītā ap divām agrāk neizpētītām pasaulēm," paskaidroja Marks Reimans no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas.
Lai arī šobrīd Dawn skatījumā Cerera joprojām ir pārāk mazs un tāls objekts, ar katru dienu attēli kļūst labāki un labāki. 2015. gada janvāra beigās Dawn fotogrāfijas, kurās būs redzama Cerera, būs līdz šim labākās un detalizētākās. 2014. gada decembra sākumā fotogrāfijās redzamais objekts ir niecīga bumbiņa, bet 2015. gada sākumā fotogrāfijās redzamais pārspēs līdz šim labākos attēlus, kuri fotografēti ar Habla teleskopu. Līdzīgi kā Plutona gadījumā, kuru mēs pazīstam kā neskaidru pleķu klātu objektu, arī Cereras un Dawn tikšanās ir ļoti gaidīts notikums, lai beidzot ieraudzītu lielāko asteroīdu joslas objektu.
NASA JPL
Komentāri
