ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zilā planēta - Marss


Publicēts: 18.07.2008

"Mani nepamet sajūta, ka dzīvība Saules sistēmā nav radusies uz Zemes. Ko jūs domājiet, vai tur ir bijusi sena civilizācija, kas nosūtījusi kapsulā dzīvību uz mūsu okeāniem, lai radītu jaunu iespēju?" Šādu reakciju kādā ar astronomiju saistītā blogā ir radījusi pēdējā ziņa par ūdeni uz Marsa... tālā pagātnē.

Brauna universitātes zinātnieki ir izpētījuši, ka Marss senatnē ir bijis visai zils. Uz tā esošais ūdens ir darbojies gan pazemē, gan virszemē, izmainot uz planētas sastopamos iežus.

Desmitgadēm ilgi zinātnieki ir teoretizējuši un romantizējuši, ka uz Marsa reiz ir bijis ūdens. Pēdējā laikā parādījās arvien vairāk un vairāk pierādījumu par ūdens kādreizējo klātbūtni uz sarkanās planētas. Gan topogrāfija, gan mineraloģija, gan klimatoloģija vēstī, ka sarkanā planēta reiz ir bijusi daudz zilāka kā šobrīd. Tomēr noteikt, cik daudz ūdens, kur tas atradies un ko tas ir darījis, ir daudz daudz grūtāk.

"Mēs redzam visus pierādījumus, ka uz Marsa ir bijis ūdens," pastāstīja Brauna universitātes planetārais ģeologs Džons Mastards. "Bet vai tas ir kaut ko paveicis?"

Pētījums, kuru veica Mastards un Betānija Ēlmane, sniedz nozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem.

Analizējot MRO (Mars Reconnaissance Orbiter) datus, Mastarda vadītā komanda atklāja, ka Marsa dienvidu reģionos ūdens ir bijis ļoti izplatīts. Aptuveni pirms 4,6 līdz 3,8 miljardiem gadu jeb tā saucamajā Noa periodā ūdens piedalījās Marsa minerālu veidošanā.

Šo apgalvojumu zinātnieki pamatoja ar datiem no CRISM spektrometra, ar kura palīdzību tika meklēti filosilikāti, kas ir māliem līdzīgi minerāli, kas liecina par iežu mijiedarbību ar ūdeni.

Filosilikāti tika atrasti dažādās vietās - krāteros, ielejās un kāpās. Visplašākās nogulas tika novērotas Jezero krāterī, kur tās atradās vēdekļveida veidojumos, kas atgādina upju deltas. Tādejādi Mastarda komanda uzskata, ka šis ir skaidrs pierādījums, ka filosilikātu ieži ir radušies vietā, kur ir atradies plūstošs ūdens.

Jezero krāterī atradies milzīgs ezers, kurā ieplūdušas lielas upes. Ēlmane piebilda, ka viņi nevar pateikt vai upju plūsmas bija pastāvīgas vai sporādiskas, bet ir skaidrs, ka tās ir bijušas intensīvas un bagātas ar ūdeni.

"Ūdens bija ne tikai aktīvs komponents minerālu veidošanā, bet tā bija pietiekami daudz, lai izveidotos upes un veidotos mālu nogulsnes upju deltās," teica Ēlmane.

Šīs deltas ir izcili kandidāti, kur meklēt organisko vielu paliekas, jo mālu nogulsnes veido lieliskas mikrobu kapsētas.

Filosilikāti tika atrasti neskaitāmās vietās krāteros un ap tiem. Uz Marsa ūdens klātbūtne ir bijusi sastopama pat 4 līdz 5 kilometru dziļumā, par ko liecina jaunākie krāteri un sadursmju rezultātā izsviestais materiāls.

"Ūdens radīja minerālus dziļumā, tādēļ mēs redzam tā pēdas," piebilda Mastards.

Māliem līdzīgie minerāli veidojas salīdzinoši zemā temperatūrā - 100 līdz 200oC.

"Ko tas liecina par apdzīvojamību? Tā ir bijusi ļoti laba," skaidroja Mastards. "Tas nav bijis karsts, verdošs katls. Tā ilgstoši bija labvēlīga, ar ūdeni bagāta vide."

Brown University & NASA JPL

Komentāri

  1. KR tieši 18.07.2008 domāja šādi:

    ".....Aptuveni pirms 4,6 līdz 3,8 miljardiem gadu jeb tā saucamajā Noa periodā ūdens piedalījās Marsa minerālu veidošanā." Kāds tad ir Marsa vecums? Varbūt kļūdos, bet cik atceros Zeme ir aptuveni 4 miljardus gadus veca. Vienkārši likās, ka Marss ir jaunāks par planētu Zeme.

  2. Redaktors tieši 18.07.2008 domāja šādi:

    "Mustard’s team found evidence that water played a sizable role in changing the minerals of a variety of terrains in the Noachian period – about 4.6 billion to 3.8 billion years ago."Ja nemaldos, billion latviski ir miljards...

  3. dzimmijs13 tieši 26.07.2008 domāja šādi:

    Notikumu vecuma hronoloģiju vēl verētu precizēt, bet protams, Visums attīstījies un mainījies pirms mums, un to darīs arī ilgi pēc mums. Tā ka ļoti ticama iespējamība ka Marss kādreiz bija daudz līdzīgāks mūsu Zemei, vismaz virsmas fotogrāfijas ļoti izskatās pēc upju deltām.
    Par civilizāciju, kura jūtot savu beigu stundu, nosūta kapsulu ar dzīvo plazmu uz mūsu okeāniem - zinātnieka joks, protams, bet diezgan grūti iedomāties radījumus, kuri nevis censtos glābt savu sugu nemainīgu kā tādu, bet gan saglabātu dzīvību pricipā. Drīzāk pamazām jāpierod pie domas, ka dzīvība universā nav nekas īpaši unikāls.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!