Šķidrs ūdens uz Marsa
Publicēts: 29.09.2015
Jaunākie dati, kas iegūti ar Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) palīdzību, apliecina, ka arī mūsdienās uz Marsa ir sastopams šķidrs ūdens. Ar spektrometru izpētot krāteru nogāzēs redzamās tumšās svītras, ir izdevies noskaidrot, ka tur esošie minerāli satur ūdeni. Šīs tumšās svītras mainās laika gaitā. Siltākos gadalaikos tās kļūst tumšākas un garākas, bet aukstākā laikā izzūd. Interesantie veidojumi ir novēroti vairākās vietās uz Marsa, ja tur temperatūra paceļas virs -23 grādiem pēc Celsija.
"Dzīvības meklējumos uz Marsa mūsu uzdevums bija sekot ūdenim, un tagad mums ir pārliecinoši pierādījumi, kas apstiprina jau sen pastāvošās aizdomas," teica Džons Grunsfelds. "Tas ir ievērojams solis uz priekšu, jo tas apstiprina, ka ūdens, lai arī sāļš, mūsdienās plūst pa Marsa virsmu."
Šo tumšo svītru izcelsme jau agrāk tika saistīta ar ūdens klātbūtni. Nogāzēs ir atrasti ūdeni saturoši sāļi. Tie atklāj, kāda šī saistība varētu būt. Sāļu klātbūtne nodrošina to, ka ūdens, kurā izšķīduši sāļi, sasalst pie zemākām temperatūrām. Tieši tādēļ ziemā uz ceļiem tiek kaisīts sāls, lai ledus un sniegs izkustu pie zemākām temperatūrām. Uz Marsa tas varētu būt zem virsmas sekli plūstošs ūdens, kurš reizēm izsūcas virspusē, radot novērotās tumšās svītras.
"Ūdeni saturošos sāļus mēs konstatējām laikā, kad šie ar gadalaikiem saistītie veidojumi ir visplašākie, kas liek domāt, ka tumšās svītras vai process, kurš tās rada, piesātina minerālus ar ūdeni. Jebkurā gadījumā, ūdeni saturošo sāļu atklājums nogāzēs nozīmē, ka ūdenim ir svarīga loma šo svītru veidošanā," teica Luhendra Ojha no Džordžijas Tehnoloģiju institūta.
Ojha, kurš vadīja pētījumu, pirmo reizi pamanīja šīs svītras 2010.gadā MRO HiRISE kameras fotogrāfijās, kad viņš studēja Arizonas universitātē. Jaunākajā pētījumā HiRISE fotogrāfiju dati tika kombinēti ar informāciju, kas iegūta ar spektrometru. Spektrālie dati tad arī atklāja ūdeni saturošo sāļu klātbūtni, bet tikai gadījumos, kad tumšās svītras bija pietiekami platas. Kad šīs pašas vietas tika aplūkotas periodā, kad svītras kļuva mazākas, ūdeni saturošie sāļi netika konstatēti.
Minerāli, kas tika konstatēti tumšajās svītrās, ir perhlorāti, pārsvarā magnija perhlorāts, magnija hlorāts un nātrija perhlorāts. Ir zināms, ka dažu perhlorātu klātbūtne ūdens šķīdumā nodrošina, ka ūdens nesasalst pat -70 grādu pēc Celsija temperatūrā. Uz Zemes perhlorāti ir sastopami tuksnešos. Daži no perhlorātiem tiek izmantoti kā raķešu degviela.
Perhlorāti uz Marsa ir pamanīti jau agrāk. Tos ir konstatējuši gan Phoenix, gan Curiosity. Daži zinātnieki uzskata, ka arī 1970.gados Viking misiju laikā ir reģistrēta perhlorātu klātbūtne. Jaunākajā pētījumā perhlorāti ir atrasti vietās, kurās ar visurgājējiem nav izdevies piekļūt, kā arī šī ir pirmā reize, kad perhlorāti ir konstatēti no orbītas.
MRO atrodas orbītā ap Marsu kopš 2006.gada un pēta sarkano planētu ar 6 instrumentu palīdzību.
"MRO spēja vērot Marsu vairāku gadu garumā ar aprīkojumu, kas ļauj ieraudzīt pat nelielus veidojumus, ir šo atklājumu pamatā, vispirms identificējot noslēpumainās, ar gadalaikiem saistītās svītras un tagad sperot būtisku soli uz priekšu to izcelsmes izskaidrošanā," pastāstīja MRO projekta zinātnieks Ričs Zureks no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
"Kad cilvēki runā par ūdeni uz Marsa, viņi parasti domā ūdeni senatnē vai ūdens ledu," teica pētījuma vadītājs Ojha. "Tagad mēs zinām, ka ir vēl kaut kas."
"Vajadzēja vairākus gadus, lai ar daudzu kosmisko aparātu palīdzību atminētu šo mīklu, un tagad mēs zinām, ka uz šīs aukstās, tuksnešainās planētas virsmas ir šķidrs ūdens," teica Maiks Meijers. "Šķiet, jo vairāk mēs pētām Marsu, jo vairāk mēs saprotam, kā var tikt uzturēta dzīvība un kur meklējami resursi, lai uzturētu dzīvību nākotnē."
Šobrīd pētījumi tiks turpināti ar orbitālo aparātu palīdzību, lai samazinātu iespējamību inficēt šīs zonas ar mikroorganismiem, kas atvesti no Zemes.
"Mēs darbojamies ļoti uzmanīgi, lai neaizsūtītu aparātu uz Marsu ar mērķi atklāt dzīvību, un izrādītos, ka esam atklājuši dzīvību, kuru turp paši esam nogādājuši no Zemes," skaidroja Džons Grunsfelds.
Lai arī pastāv iespēja, ka Curiosity tuvumā varētu būt šādas tumšās svītras, visticamāk, ka šis aparāts tās nepētīs. Šim mērķim ir nepieciešams visurgājējs, kas tiktu īpaši sterilizēts, lai neinficētu vietas, kurās mums pazīstamās mikrobioloģiskās dzīvības formas no Zemes spētu eksistēt.
NASA
Mārča tieši 29.09.2015 domāja šādi:
Es tā līdz galam neizprotu, kā MRO no tik liela augstuma ar spektometra palīdzību spēj uztvert škidruma sastāvu ar minerāļiem šajā gadījumā perhlorātiem? Vai kāds var lūdzu vienkāršāk izskaidrot, kā darbojās šie instrumenti jūtīgie no orbitālā atāluma?
Nelabojams tieši 29.09.2015 domāja šādi:
Attālumam man pilnīgi nekādas nozīmes, svarīga ir signāla intensitāte. Saules gaisma, atsatarojoties no virsmas, iet cauri šķidruma slānim. Tajā izšķīdušie sāļi atstāj gaismā savus unikālos spektrālos "pirkstu nospiedums" - tikai dotajai vielai vien raksturīgas absorbcijas joslas dažādos viļņu garumos. To tad arī spektrometrs nomēra. Ka trūktu saules gaismas, nevar teikt. Un, ja sāļu koncentrācija ir pietiekami liela (kas nozīmē jau procenta daļas), tad spektrs ir pietiekami labi izteikts, lai saprastu, kas tur ir iekšā.
marcus tieši 30.09.2015 domāja šādi:
vienam otram liekas, ka šis paziņojums tika veikts tikai, lai aizēnotu biedra Putina runu ANO.